Sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Parlamentam (EP) par Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plānu. Vēstulē uzsvērts, ka plāna apstiprināšanas un iesniegšanas gaitā nav pilnībā ņemtas vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2021/241 prasības, pie kādiem apstākļiem plānu var atzīt par pienācīgi argumentētu un pamatotu. Latvijas sociālie partneri aicina Eiropas Komisija ņemt vēra Latvijas sociālo partneru sagatavoto novērtējumu ANM/RRF plānam. 

2021.gada 23. martā Zoom platformā norisinājās Latvijas Meža nozares arodbiedrības (LMNA) organizētā starptautiskā diskusija par aktualitātēm poligrāfijas nozarē. Diskusijas mērķis bija turpināt rudenī jau aizsāktās sarunas par iespējām nozarē slēgt ģenerālvienošanos.

2021. gada 11.februārī attālināti notika kārtējā Drukas un mediju tehnoloģiju Nozaru ekspertu padomes (DMT NEP) sanāksme, lai pārrunātu NEP darba plānu 2021.gadam un arī ievēlētu vadību.           

2021.gada 4.februārī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja pienākumu izpildītājs Rihards Blese rīkoja Nozaru ekspertu padomju (NEP) Padomes sēdi, izmantojot Zoom platformu, par NEP sekretariāta paveikto saistībā ar stratēģiskā redzējuma izstrādi par profesionālās izglītības iestāžu tīklu, kvalifikāciju struktūru un citiem nozīmīgiem jautājumiem.

2021.gada 29. janvārī Nacionālā trīspusējā sadarbības padomē (NTSP), kurā kopīgi darbojas valdība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un darba devēji, tiks apspriests Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna projekts.                                                                                               Tas radīts, pamatojoties uz Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķiem novērst pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulēt Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargāt un radīt darbavietas.

Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas nāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

2020.gada 21.decembrī likumdevējs pieņēma ilgi gaidītos grozījumus Darba likumā (grozījumi), kas stājas spēkā 2021. gada 5. janvārī. Grozījumi ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (Direktīva (ES) 2018/957)[2] normas. Iemesls  “vecās” direktīvas  96/71/EK pārskatīšanai bija nepieciešamība Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū nodrošināt “vienādu samaksu par vienādu darbu vienā darba vietā”, proti, nodrošināt, ka vienas valsts ietvaros ir nodrošināta vienlīdzīga samaksa neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir šīs valsts iedzīvotājs, vai ir piesaistīts no ārvalstīm. Direktīvas 2018/957 mērķis līdz ar to ir aizsargāt norīkotos darbiniekus un veicināt godīgu konkurenci ES tirgū.

Tā kā valstī noteikto ierobežojumu dēļ nebija iespējams sarīkot Latvijas Poligrāfijas nozares arodbiedrības (LPNA) Padomes sēdi klātienē, tad biroja darbinieki, tuvojoties gada nogalei, nosūtīja dalīborganizācijām pārskatu par savu darbību laika periodā no 2020.gada 9. Septembra līdz 15.decembrim.

Lai apspriestu aktuālos darba tiesību jautājumus, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fondu 2020.gada 5. novembrī organizēja ikgadējo Darba tiesību forumu. LBAS Darba tiesību forumā šogad īpaša uzmanība tika veltīta Darba likuma piemērošanas problēmjautājumiem un izmaiņām COVID-19 pandēmijas izplatības laikā, attālinātā darba juridiskiem un darba drošības aspektiem, darba devēja jaunajiem pienākumiem, norīkojot darbiniekus darbam ārvalstīs, kā arī sociālo partneru priekšlikumiem nākamajiem Darba likuma grozījumiem. Neizpalika jautājumi, kas skar emocionālās vardarbības regulēšanu darba tiesību aktos un darba un privātās dzīves saskaņošanu.