• English

2021.gada 29. janvārī Nacionālā trīspusējā sadarbības padomē (NTSP), kurā kopīgi darbojas valdība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un darba devēji, tiks apspriests Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna projekts.                                                                                               Tas radīts, pamatojoties uz Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķiem novērst pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulēt Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargāt un radīt darbavietas.

“Diemžēl sociālie un sadarbības partneri Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, plāna projekta veidošanas procesā netika iesaistīti, ar šo dokumentu varējām iepazīties tikai pirms neilga laika,” norāda LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, “tas nav laba sociālā dialoga paraugs, un nav pieļaujami, ka pie tik nozīmīga finanšu sadales mehānisma veidošanas sociālie partneri netika pieaicināti.”

LBAS iesniegs NTSP priekšlikumu apkopojumu Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna projektam vairākās jomās – saistībā ar  digitālo transformāciju, nevienlīdzības mazināšanu, ekonomikas transformāciju un produktivitātes reformu, likuma varu, prasmēm un mūžizglītību.

Sociālie partneri ir identificējuši dažus trūkumus un problēmas saistībā ar Latvijas Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna projektu. Dažviet nav sasaistes starp plānu, Latvijas Industriālo politiku, finansējumu no valsts budžeta un ES struktūrfondiem. Tas pats attiecas uz neatbilstību starp Latvijas ministriju priekšlikumiem attiecībā uz Latvijas Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma uzstādītajiem mērķiem un tā paredzamo ietekmi.

“Ir nozīmīgi šajā dokumentā parādīt, kā – tieši un pastarpināti – šie finanšu līdzekļi nonāks līdz privātajiem, valsts vai pašvaldību uzņēmumiem. Mēs kā prioritātes redzam veselības aprūpi, izglītību, kultūru, drošību, arī reģionālo infrastruktūru attīstību. Mums interesē, kāda būs ieguldīto finanšu atdeve, šo plānu realizējot, vai sabiedrība kļūs labklājīgāka?” jautā E. Baldzēns.

LBAS uzskata, ka Nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā ir būtiski vērst lielāku uzmanību uz reformu un investīciju mērķiem, kas vērsti uz padziļinātu prasmju attīstīšanu un sabiedrības aktīvu iesaisti mūžizglītībā. Tas noteikti attiecas uz  apmācībām darba vietā un prasmju fondu veidošanu.

Citu priekšlikumu vidū LBAS norāda, ka, ņemot vērā pasaules praksi, sekmīgas ēnu ekonomikas  un nevienlīdzības sabiedrībā mazināšanas būtisks mehānisms ir sociālais dialogs un darbinieku līdzdalība uzņēmumu darba vides veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Tādēļ ir būtiski Nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā iekļaut reformas, kas veicina koplīgumu pārrunu veikšanu, veidojot atbilstošu leģislatīvo ietvaru un stimulējošus instrumentus, sekojot veiksmīgāko ES valstu pieredzei.

Informāciju sadarbībā ar LBAS sagatavoja

Aldis Misēvičs                                                                                                                                       LPNA priekšsēdētājs