2021.gada 4.februārī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja pienākumu izpildītājs Rihards Blese rīkoja Nozaru ekspertu padomju (NEP) Padomes sēdi, izmantojot Zoom platformu, par NEP sekretariāta paveikto saistībā ar stratēģiskā redzējuma izstrādi par profesionālās izglītības iestāžu tīklu, kvalifikāciju struktūru un citiem nozīmīgiem jautājumiem.
Darba kārtībā bija arī NEP darba plāns un prioritātes 2021.gadam, NEP redzējums par pieaugušo izglītību, kā arī Prasmju fondu iespējamie attīstības virzieni.
Interesanta šķita Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) ekspertes izglītības un nodarbinātības jautājumos Lindas Romeles prezentācija par izveidotajiem prasmju fondiem tādās Eiropas Savienības valstīs kā Beļģija, Dānija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra un Nīderlande. Mācību fondus lielākoties regulē ar nozares koplīgumiem nozares līmenī(no šejienes arī ir atvasināts nosaukums – nozares prasmju fondi). Nozares prasmju fondi atšķiras atkarībā no nozares. Attiecīgi nozares koplīgumos ir iekļauta sadaļa par prasmju fondiem, to finansēšanu, pārvaldīšanu un finansējuma piešķiršanas principiem. Par prasmju fondiem var tikt slēgta arī atsevišķa vienošanās vai nozares koplīgumam izstrādāts protokols, kas ir neatņemama nozares koplīguma sastāvdaļa. Nozares prasmju fondus finansē no sociālajām iemaksām, t.i., nozares koplīgumos var tikt paredzēts noteikts procents no sociālajām iemaksām vai sociālā nodokļa, kas tiek novirzīts prasmju fondu finansēšanā. Līdz ar to iemaksas tiek veiktas atbilstoši darbinieku skaitam un summa ir atkarīga no konkrētā darbinieka darba samaksas (kopumā tas veido iemaksas no darba samaksas fonda). Iemaksa nozares prasmju fondos varbūt arī noteikta kā summa par katru konkrētā uzņēmuma darbinieku.
NEP Padome nolēma konceptuāli atbalstīt prasmju fondu izveidi ar nosacījumu, ka jāpiesaista līdzekļi padziļinātas izpētes veikšanai par prasmju fondu ieviešanas, īstenošanas, pārvaldības un finansēšanas modeļiem un vispirms jāīsteno pilotprojekti, lai izvērtētu vairākus iespējamos prasmju fondu ieviešanas un īstenošanas mehānismus.
Poligrāfijas drukas un mediju nozari sēdē pārstāvēja Drukas un mediju tehnoloģiju (DMT) NEP priekšsēdētājs Juris Sīlis, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas (LPUA) izpilddirektore Ieva Bečere un Latvijas Poligrāfijas nozares arodbiedrības (LPNA) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.
Jāatzīmē, ka profesionālās izglītības jautājumiem bija veltīta arī 2021.gada 9.februāra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kuras dalībnieki secināja, ka daudzās tautsaimniecības jomās arvien vairāk jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums, tādēļ nepieciešams pievērst lielāku uzmanību pieaugušo izglītībai.
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LPNA priekšsēdētājs
Sadarbības partneri
