Sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Parlamentam (EP) par Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plānu. Vēstulē uzsvērts, ka plāna apstiprināšanas un iesniegšanas gaitā nav pilnībā ņemtas vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas 2021/241 prasības, pie kādiem apstākļiem plānu var atzīt par pienācīgi argumentētu un pamatotu. Latvijas sociālie partneri aicina Eiropas Komisija ņemt vēra Latvijas sociālo partneru sagatavoto novērtējumu ANM/RRF plānam.
ES regula, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, nosaka, ka katra dalībvalsts, kura vēlas saņemt finansējumu, iesniedz vienotu dokumentu par plānotajām reformām, kurā ietverts arī kopsavilkums par apspriešanās procesu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm. Tāpat, lai nodrošinātu iesniegtā dokumenta pamatotību, tajā jāatspoguļo šo pušu sniegtais ieguldījums.
LDDK un LBAS, aptverot Latvijas darba devēju, darba ņēmēju un nozaru līderu redzējumu, jau sākotnēji izstrādāja priekšlikumus efektīvām un ilgtspējīgām investīcijām, kā arī sniedza savu vērtējumu katrā RRF plāna izstrādes stadijā. Tomēr abas organizācijas norāda, ka valdības pieņemtais plāns neatspoguļo ieinteresēto pušu, proti, sociālo partneru ieguldījumu un sniegto novērtējumu ANM/RRF plānam. Eiropas Komisijai izvērtēšanai iesniegtajā dokumentā nav ietverti jaunākie sociālo partneru priekšlikumi, kas izskatīti šī gada 27. aprīlī notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Ministru prezidenta vadībā, jo līdz šim visai valdībai nav bijusi iespēja iepazīties ar NTSP sēdes diskusiju materiāliem un sociālo partneru sagatavoto novērtējumu.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Kopā ar nozaru līderiem un sadarbības partneriem esam ieguldījuši apjomīgu darbu, domājot par ekonomiski spēcīgas Latvijas nākotni un stratēģisko mērķu sasniegšanu. Tagad svarīgi paveikto izsvērti un atbilstoši novērtēt, ņemot vērā visu iesaistīto pušu ieguldījumu RRF plāna izstrādē. Uzsveram, ka plāna ietvaros nepieciešams pilnveidot risinājumus klimata pārmaiņu un ilgtspējas, digitālās transformācijas, nevienlīdzības mazināšanas un veselība aprūpes jomās.”
Egils Baldzēns, LBAS priekšsēdētājs: “Novēloti un tikai sociālo partneru spiediena rezultātā tikām iesaistīti RRF plāna apspriešanas procesā. Esam gandarīti, ka tomēr sociālajā dialogā ar valdību, iesaistoties Eiropas Komisijai, mums ir izdevies panākt vairākus pozitīvus lēmumus, tostarp, saistībā ar elektroenerģijas tirgus drošību un lētākām izmaksām nākotnē, kā arī darbinieku un iedzīvotāju digitālo prasmju attīstību. Taču iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, atbalsts veselības aprūpei un izglītības un zinātnes jomai, un vēl citi svarīgi jautājumi gaida savu risinājumu.”
LDDK un LBAS aicina Eiropas Komisiju, izvērtējot iesniegto Latvijas RRF plānu, izskatīt abu organizāciju sagatavotos priekšlikumus, kā arī informēt sociālos partnerus par plāna novērtējumu.
LBAS pozīcija par Latvijas Atveseļošanās un noturības plāna projektu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) balstoties uz pārrunām starp Latvijas valsts institūcijām, sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī uzklausot Eiropas Komisijas rekomendācijas, ir izstrādājusi un lūdz ņemt vērā LBAS, un tās dalīborganizāciju priekšlikumus, kā arī tos iestrādāt Latvijas Atveseļošanās un noturības plāna (ANM) projektā.
LBAS secina, ka plānā trūkst skaidra redzējuma, kā integrēt RRF piešķirto finansējumu Nacionālā attīstības plāna (NAP) un ES struktūrfondu mērķiem. Mūsuprāt, ANM plāns nepietiekami koncentrējas uz prasmju attīstību, pētniecību, attīstību un izglītības mērķiem, kas palīdzētu palielināt konkurētspēju, darbavietu radīšanu un sasniegt zaļās un digitālās pārejas mērķus, kas atbilst NAP un katras valsts ieteikumiem, ko sniegusi Eiropas Komisija.
Uzskatām, ka būtiska uzmanība jāpievērš reformām, kas vērstas uz pandēmijas ietekmes un digitalizācijas pārmaiņu ieviestajiem darba apstākļu un darba attiecību izaicinājumiem un iespējām. LBAS vērš uzmanību, ka Latvijā ir nepieciešamas pārmaiņas regulējumā, kas sakārto darba attiecības un atbildības sfēras starp darba devēju un darba ņēmēju attālināta darba apstākļos, kas nākotnes perspektīvā varētu kļūt par arvien biežāk pielietotu praksi. Turklāt, nepieciešams skaidrs un stingrs regulējums, kas nosaka darba veicēja attiecību veidu ar darba devēju, gan nozaru, gan darba organizācijas veidu līmenī, ja darbs tiek organizēts digitālajās platformās. Digitālo platformu sniegtās iespējas, ļauj darba tirgum kļūt elastīgākam, tomēr nedrīkst pieļaut, ka šajās platformās strādājošie darbinieki, tiek pakļauti viltus pašnodarbinātībai, ja darba orgtanizācijas struktūra un atlīdzības organizācijas struktūra pēc būtības atbilst darba devēja un darba ņēmēja attiecību principiem.
LBAS uzsver, ka balstoties uz Eiropas semestra ietvarā sniegtajām Valsts specifiskajām rekomendācijām, Latvijai jau ilgstoši ir jāpievērš pastiprināta uzmanība iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. Uzskatām, ka būtisks instruments virzībai uz ienākumu vienlīdzību ir koplīgumi, pie šada secinājuma nonākusi arī Eiropas Komisija un Eiropas
Parlaments savos priekšlikumos atbalstot koplīgumu mehānisma veicināšanas un kapacitātes audzēšanas pasākumus šobrīd pārrunu procesā esošajā Eiropas komisijas un Eiropas padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā. Lai veicinātu koplīgumu slēgšanu un pārklājuma paplašināšanu, nepieciešamas reformas, kas ļauj sociālajiem partneriem autonomi vienoties par atsevišķiem darba attiecību nosacījumiem nozarē.
Kā arī sociālie partneri jau ilgstoši rosina ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu uzņēmumiem ar koplīgumiem, kuros panākta vienošanās, ka darba devējs sedz darbinieku apmācību un izglītības, veselības, transporta un citus izdevumus, kas motivētu koplīgumu slēgšanu, kā arī spētu veiksmīgi risināt darbinieku mobilitātes, darbspējas un produktivitātes problēmas.
LBAS norāda, ka Covid-19 pandēmija ir uzskatāmi izcēlusi nepieciešamo atbalstu veselības aprūpes sistēmai un veselības aprūpes nozares darbinieku atlīdzībai. Balstoties uz Eiropas Komisijas rekomendācijām, LBAS lūdz ANM plānā iekļaut fiskāli neitrālus papildus finansējuma nodrošināšanas mehānismus, nepalielinot nodokļu slogu. Finansējumu
nepieciešams virzīt uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības paplašināšanu un veselības aprūpes darba samaksas pieaugumu.
Atgādinām par LBAS priekšlikumiem ANMP papildināšanai:
KOMPONENTE 2: DIGITĀLĀ TRANSFORMĀCIJA
Pievēršam uzmanību, ka reformu un investīciju virziena “2.3. Digitālās prasmes” aprakstā nav skaidrs, ar kādiem instrumentiem un aktivitātēm tiks attīstītas iedzīvotāju digitālās pamatprasmes, jo aktivitāšu virzieni fokusējas uz augstāka līmeņa digitālo prasmju attīstību, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības digitalizāciju un inovācijas. Aicinām papildināt investīciju virziena aprakstu ar aktivitātēm digitālo pamatprasmju attīstībai visiem iedzīvotājiem, piemēram, paredzot, digitālo pamatprasmju iekļaušanu visu virzienu un līmeņu izglītības programmās, kā arī digitālo prasmju bezmaksas apmācības pieaugušajiem.
Visbeidzot, norādām, ka, veicinot reformas, proti, publisko un privāto pakalpojumu digitalizāciju un digitālo pārveidi, svarīgi atcerēties ne tikai par prasmēm, bet arī par digitālo rīku pieejamību visiem sabiedrības locekļiem. Noteikta sabiedrības daļa, piemēram, pensionāri, ilgstoši bezdarbnieki, personas, kuras ir pakļautas nabadzības riskam, nevar atļauties datorus vai viedtālruņus, lai izmantotu visus publiskos un sabiedriskos pakalpojumus digitālajā vidē. Līdz ar to, lai veicinātu publisko un privāto pakalpojumu digitalizāciju un digitālo izmantošanu, aicinām plānā ietvert pasākumus personu nodrošināšanai ar digitālajiem rīkiem.
KOMPONENTE 3: NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA
2020. gada EK ziņojumā par Latviju ir norādīts, ka algas Latvijā tuvojas ES vidējam rādītājam, bet zemu atalgotu darba ņēmēju īpatsvars joprojām ir augsts. Vidējā mēnešalga 2019. gadā pieauga par 6,2 % (2018. gadā – 8,4 %), sasniedzot 67 % no ES vidējā rādītāja (pēc pirktspējas līmeņa). Salīdzinot minimālās algas pelnītāju neto izmantojamo mājsaimniecības ienākumu ar nabadzības riska slieksni 2018. gadā, minimālā alga nenodrošināja pietiekamus ienākumus, lai no nabadzības izkļūtu viens darba ņēmējs, kas strādā pilnu darba laiku, vientuļie vecāki ar bērnu, ne arī divi pelnītāji ar diviem bērniem (visi pelna minimālo algu). Vienas personas pirktspējas līmeņa tīrais ienākums ir viens no zemākajiem ES. Turklāt Latvijā pastāv nodarbinātu personu nabadzības risks – 2018. gadā tas bija 8,1 % (7,6 % vīriešiem un 8,5 % sievietēm). Šis risks ir īpaši augsts gados vecākiem darba ņēmējiem (vecumā virs 55 gadiem) – 10,5 % 2018. gadā bija pakļauti nodarbinātu personu nabadzības riskam, un ievērojami augstāks pagaidu un nepilna laika darba ņēmējiem (attiecīgi 30,9 % un 22,7 % 2018. gadā).
2020. gada rekomendācijās Latvijai ir ieteikts mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp, izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu.
Plāna komponentes “3. Nevienlīdzības mazināšana” aprakstā arī vairākkārt ir pieminēta iedzīvotāju zemā pirktspēja.
Vienlaikus plāna komponentes “3. Nevienlīdzības mazināšana” reformas un investīciju virzieni ir fokusēti tikai uz sociālo aizsardzību, minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanu, neparedzot pasākumus nevienlīdzības mazināšanai un ienākumu līmeņa uzlabošanai nodarbināto personu vidū.
Kvalitatīvs sociālais dialogs, jo īpaši nozaru līmenī, palīdz noteikt nozarei atbilstošu minimālo algu, kas ņem vērā nozares specifiku, darbaspēka kvalifikācijas aspektus un produktivitāti, šādi nodrošinot darba samaksas adekvātumu un mazinot nodarbināto nabadzības riskus. Koplīgumi šādi ceļ atlīdzības līmeni un darbinieku ienākumus virs minimālā kritiskā standarta, mazina ēnu ekonomiku un veicina godīgu un taisnīgu konkurenci uzņēmumu vidū, novēršot pakaļdzīšanos lētākiem cenu piedāvājumiem, kā arī veicina ieņēmumus valsts, pašvaldību un sociālajā budžetā. Latvija jau pašlaik politiski un praktiski ir apņēmusies veicināt koplīgumu pārrunas un kopā ar sociālajiem partneriem veic aktivitātes koplīgumu pārklājuma palielināšanai. Ir nepieciešamas investīcijas, lai turpinātu aktivitātes koplīgumu pārrunu veicināšanai, proti, turpinot radīt atbalstošu leģislatīvu ietvaru, kā arī izstrādājot stimulējošus instrumentus, sekojot veiksmīgo ES valstu pieredzei.
Līdz ar to LBAS aicina ANMP iekļaut reformas un investīciju virzienus nevienlīdzības mazināšanai zemu atalgoto personu vidū, paredzot pasākumus nozaru sociālā dialoga un nozaru koplīgumu pārrunu veicināšanai.
Papildus LBAS pievērš uzmanību, ka globālās finanšu krīzes laikā un pēc tās Latvija cieta no apjomīgas ekonomiskās emigrācijas,. Pirms Covid-19 un ārkārtas situācijas, un ierobežojumu ieviešanas izteikti pieauga darbaspēka trūkums, kas cieši saistīts ar augsto emigrācijas līmeni gan finanšu krīzes laikā, gan pēc tās. Iedzīvotāju skaita samazināšanās emigrācijas dēļ ir palēninājusies tikai pēdējos pāris gados, Latvija nevar pieļaut šīs tendences atkārtošanos.
Lai novērstu kvalitatīva darba spēka trūkuma tendences, arodbiedrību ieskatā, ir nepieciešams veicināt kvalitatīvu darba vietu veidošanos. Kvalitatīvas darba vietas raksturo tas, ka darbiniekiem ir cienīgs atalgojums, kas novērš nabadzības riskus, dzīvei un veselībai droša darba vide, izaugsmes iespējas. Pasaules prakse ir pierādījusi, ka visefektīvākais šādu mērķu sasniegšanas mehānisms ir sociālais dialogs un darbinieku līdzdalība uzņēmuma lēmumu pieņemšanā. Minēto iemeslu dēļ nepieciešama aktīva valsts atbalsta politika sociālā dialoga tradīciju atjaunošanai un stiprināšanai.
KOMPONENTE 5: EKONOMIKAS TRANSFORMĀCIJA UN PRODUKTIVITĀTES REFORMA
LBAS uzskata, ka ANMP jāpapildina ar individuālo pakalpojumu sniedzēju un platformu ekonomikā strādājošo saimnieciskās darbības un nodarbināto tiesiskā regulējuma sakārtošanu un nodarbinātības digitālajās platformās sakārtošanu, vēršot uzmanību uz nedrošas nodarbinātības novēršanu, darba tiesisko attiecību regulēšanas izaicinājumiem. Nepieciešams tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu platformās nodarbināto sociālo aizsardzību un sociālās tiesības, kas nepieļautu nodarbināto pakļaušanu fiktīvam un patiesajām darba attiecībām neatbilstošam tiesisko attiecību regulējumam, nodokļu saistībām un koplīgumiem. Nepieciešams nodrošināt digitālās darba organizācijas un darba attiecību mehānismus, kas nepieļauj apzināti nepareizu darba ņēmēju klasifikāciju par pašnodarbinātām personām. Darbs platformās sniedz darba tirgum vairākas iespējas, jo šāds darbs ir viegli pieejams un elastīgs. Tomēr ir jāparedz atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus platformās nodarbinātajiem. Nodarbinātības un sociālās jomas pamatnoteikumi ir jāattiecina arī uz platformu ekonomiku un tajā nodarbinātajiem, no kuriem daudzi ir jaunieši. Ņemot vērā digitālās ekonomikas transnacionālo raksturu, ir vajadzīgs skaidrs regulējums, lai risinātu daudzās regulatīvās problēmas, kas saistītas ar darbu platformās, un lai noteiktu, kā konstatēt darba tiesisko attiecību esamību.
KOMPONENTE 6: LIKUMA VARA
Reformu un investīciju virziens “6.3. Vieda, laba un inovatīva pārvaldība” paredz pasākumus viedas un inovatīvas pārvaldības veidošanai caur publiskās pārvaldes nodarbināto profesionālo sniegumu sabiedrības vajadzību efektīvai apmierināšanai ar ērti lietojamiem publiskiem pakalpojumiem. Pievēršam uzmanību, ka publiskās pārvaldes nodarbināto profesionālā snieguma veicināšanai, papildus nodarbināto kapacitātes un profesionālo iemaņu attīstībai, ir būtiski risināt valsts pārvaldes zema atalgojuma līmeņa izaicinājumu. Zema atlīdzība padara darbu valsts pārvaldē par nepievilcīgu, veicinot to, ka talantīgākie un profesionālākie darbinieki dodas strādāt uz privāto sektoru. Līdz ar to, lai valsts pārvaldē piesaistītu un noturētu talantus, profesionāļus, ekspertus, kas var veicināt inovatīvu un profesionālu pakalpojumu sniegšanu, ir nepieciešami pasākumi un investīcijas konkurētspējīga atalgojuma veicināšanai.
LBAS uzsver, ka, ņemot vērā pasaules praksisekmīgas ēnu ekonomikas mazināšanā, būtisks mehānisms ir sociālais dialogs un darbinieku līdzdalība uzņēmumu darba vides veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to, atsaucoties uz jau augstāk minēto sadaļā par nevienlīdzības mazināšanu, ir būtiski ANMP iekļaut reformas, kas veicina koplīgumu pārrunu veikšanu, veidojot atbilstošu leģislatīvo ietvaru un stimulējošus instrumentus, sekojot veiksmīgāko ES valstu pieredzei.
PRASMES UN MŪŽIZGLĪTĪBA
LBAS uzskata, ka ANMP ir būtiski vērst lielāku uzmanību uz reformu un investīciju mērķiem, kas attiecas uz padziļinātu prasmju attīstīšanas un sabiedrības aktīvas iesaistes mūžizglītībā mehānismu veidošanu.
Eiropas Savienības Darbspēka apsekojums rāda, ka 2019. gadā tikai 7,4 % Latvijas pieaugušo iedzīvotāju pēdējo četru nedēļu laikā bija piedalījušies izglītībā un mācībās – tas ir mazāk par ES-27 vidējo (10,8%).
Prasmju attīstību traucējošie faktori ir vairāki, tostarp detalizēti analizēti OECD dokumentā “Latvijas prasmju stratēģija” (Skills Strategy Latvia). Viens no tiem ir zema mūžizglītības kultūra, darba ņēmēju zemā motivācija iesaistīties mācībās, it sevišķi starp tiem, kuriem ir zemas prasmes (vairāk nekā katrs trešais pieaugušais nepiedalījās un nevēlējās piedalīties mācībās 12 mēnešu periodā). Nereti darba devēji neparedz apmaksātu mācību laiku, būtiska ir arī efektīva prasmju izmantošana uzņēmumos. Mēs saredzam, ka nepieciešama individuāla pieeja pieaugušo iesaistei izglītībā, kur sava loma ir arodbiedrībām (izglītības vēstnieki uzņēmumos). Masveidā apgūstot līdzekļus pieaugušo izglītībā, rezultāts var nedot cerēto efektu, jo mācībām jābūt mērķētām. Tāpēc sociālie partneri iestājas par prasmju fondu izveidi, lai darba devēji un darba ņēmēji vienotos par nepieciešamo mācību veidu un saturu un uzņemtos atbildību. Otra lieta ir darba tiesisko attiecību un pieaugušo izglītību regulējošo tiesisko aktu pārskatīšana, lai veicinātu izpratni par mācīšanās kultūras nozīmi un iesaisti pieaugušo izglītībā gan no darba ņēmēju, gan no darba devēju puses. Mēs saredzam ANMP ieguldījumu tiesiski normatīvā regulējuma ekspertīzē, lai uzlabotu pieaugušo izglītības pieejamību un kvalitāti.
LBAS ir uzsākusi sarunas ar LDDK par prasmju fondu izveides optimālāko risinājumu, tā, piemēram, nākamnedēļ notiks diskusija ar nozaru ekspertu padomju priekšsēdētājiem. Mēs gan saredzam, ka prasmju fondi drīzāk tiktu finansēti no ES Struktūrfondiem, lai novērstu finansējuma pārklāšanos.
LBAS ieskatā investīcijas virzienā “3.1.2.5.i. Bezdarbnieku un darba meklētāju prasmju pilnveide” ir pārklāšanās ar plānotajiem ieguldījumiem no ES Struktūrfondiem nākamajā plānošanas periodā. “Paaugstināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba tirgū, t.sk., pilnveidojot bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes” (Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam). Kaut arī aktīvās nodarbinātības politikas pasākumiem ir pozitīva ietekme uz nodarbinātības radītājiem, pārāk liela koncentrēšanās uz bezdarbnieku apmācību nevis citiem nodarbinātības atbalsta veidiem, kā arī ilgstošie bezdarbnieki var radīt izaicinājumus. Papildus pievēršam uzmanību, ka, lai ieplānotie aktīvās nodarbinātības politikas pasākumi sasnigtu rezultātu, ir būtiski pievērsties šo pasākumu kvalitātei, kā arī sasniedzamībai sliktas reģionālās mobilitātes kontekstā.
LBAS ieskatā ANMP nav pietiekami iekļauti strādājošie ar zemām prasmēm un kvalifikāciju, ņemot vērā, ka Latvija nevar balstīt visu tautsaimniecības izaugsmi tikai uz augsti izglītotu darbaspēku.
Savukārt augsti kvalificētam darbaspēkam būtu jāpiedāvā prasmju uzlabošana darba produktivitātes celšanai. LBAS uzsver, ka augsti kvalificēta darbaspēka prasmes un to apguve būtu jāsaista ar potenciālo produktivitātes pieaugumu.
LBAS uzsver, ka būtu jāpiedāvā iespējas apgūt zināšanas neformālās izglītības programmās, tādā veidā veicinot cilvēka pašizaugsmi un motivāciju.
Tāpat LBAS uzsver, ka reformas “2.3.1.r.: Nacionāla līmeņa programmas ieviešana augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei” paredzētais finansējums IZM 12,1 miljona eiro apmērā, kā arī līdzekļi, kas paredzēti zinātnei, sevišķi sasaistē ar uznēmējdarbības attīstību un inovācijām, ir nepietiekams.
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs, LPNA priekšsēdētājs, sadarbībā ar
Sanitu Birkenfedi, LBAS sabiedrisko attiecību speciālisti
Sadarbības partneri
