2023.gada 19.septembrī klātienē Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) Karjeras izglītības centrā notika kārtējā Drukas un mediju tehnoloģiju (DMT) nozares ekspertu padomes (NEP) sēde.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidenta amata kandidātei, labklājības ministrei Evikai Siliņai ar lūgumu rast iespēju tikties ar LBAS  vadību, ekspertiem un dalīborganizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu sadarbību, kā arī par jaunveidojamās valdības prioritātēm un rīcības uzdevumiem no darba ņēmēju perspektīvas.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2023. gada 6. jūnijā nosūtījusi vēstuli Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Andrim Bitem, kurā aicina jūnija laikā sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdi. Sanāksmē LBAS rosina aktualizēt un pārskatīt dienas naudas apmēru komandējumiem Latvijas Republikas teritorijā.

Lai uzlabotu darba tiesisko vidi un jauniešiem jau pie pirmās darba pieredzes atgādinātu par drošiem un taisnīgiem darba apstākļiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir izstrādājusi materiālu par bērnu un pusaudžu nodarbināšanas tiesiskajiem aspektiem[1].         

Īpaši svarīgi tas ir tieši šobrīd – līdz ar vasaras iestāšanos, jo tieši šajā gadalaikā – vasaras brīvlaikā – bērnu un pusaudžu nodarbināšana notiek visaktīvāk, un viņu nodarbinātības aspekti kļūst īpaši aktuāli.                        

Šogad Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pirmo reizi piedalījās Muzeju naktī ar pasākumu “Arodbiedrību nams vakar un šodien: muzikāli intelektuāls ceļojums”.                                        

Plkst. 18.00 Muzeju nakti Arodbiedrību namā ieskandināja koris “Cantus Fortis” Ivara Cinkusa mākslinieciskajā vadībā. Vakars turpinājās ar sarunu “Arodbiedrību nams – no Raiņa liktā pamatakmens caur Strādnieku teātra idejām, inteliģences bohēmu un Ulmaņa apvērsumu…”, kuru vadīja Ansis Bogustovs un kurā piedalīties bija aicināti – Latvijas Mākslas akadēmijas doktorante Sanita Duka, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns un Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieks dr. philol. Jānis Zālītis.                                                                                                                              

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada 4. ceturksnī vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem bija 47,7 tūkstoši nodarbinātu personu jeb 22,7% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem šajā vecuma grupā, turklāt nodarbinātības līmenis vecuma grupā 65-74 gadi katru gadu pieaug (2014.gada 4.ceturksnī nodarbinātības līmenis bija 12,8%). Pētījumu centrs SKDS aptaujā noskaidroja, ka tikai 10,6 % pensijas vecumu sasniegušo respondentu (15,8 % vīriešu un 8 % sieviešu) turpina darba gaitas (SKDS, 2020). Kaut arī nav pieejami dati par pensionāru vēlmi un gatavību strādāt, atsevišķu aptauju dati liecina, ka Latvijas pensionāri vēlas iesaistīties darba tirgū un būt noderīgi sabiedrībai.[1] Puse (52 %) pensijas vecumu sasniegušo vai nupat pensijā devušos personu vēlētos iekļauties darba tirgū. Galvenā motivācija ir vēlme papildus nopelnīt (35 %), kā arī būt cilvēkos un socializēties (19 %).[2]      

2023.gada 5. aprīlī notika Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (PINTSA).                                                                                                           

Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja plānotās izmaiņas profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību (PKP) izstrādes un apstiprināšanas aktualizācijas kārtībā. Galvenās izmaiņas paredz, ka turpmāk par nozaru kvalifikāciju struktūru un PKP izstrādi un uzraudzību būs viena institūcija – Valsts izglītības satura centrs (VISC). VISC nodrošinās sistēmisku, organizatorisku un metodisku atbalstu atbilstoši metodikai, kā arī  saskaņā ar valsts piešķirto finansējumu piesaistīs projekta vadītāju (moderatoru), kas atbilstoši metodikai organizēs darbu un profesionālās kvalifikācija prasību veidnē sagatavos profesionālās kvalifikācijas prasību projektu.

Šajā Starptautiskajā sieviešu dienā darba ņēmēji visā pasaulē aicina uz jauno sociālo līgumu, kurā prioritāte ir līdztiesība, iekļaušana, miers un demokrātija.                             

Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija (ITUC) godina sievietes aktīvistes un līderes, kas iestājas pret uzbrukumiem mieram un demokrātijai visā pasaulē. ITUC augstu novērtē sieviešu lomu, lai atrisinātu konfliktus, veidotu mieru un mobilizētu savas kopienas krīzes laikā.

Vardarbība un uzmākšanās darba pasaulē, tostarp ceļā uz un no darba, ir pastāvīga parādība, kas īpaši skar sievietes. Daudzi darba devēji nezina, ka viņiem ir pienākums nodrošināt, lai darbinieki droši nokļūtu mājās. Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencija C190, kas novērš vardarbību un uzmākšanos darba pasaulē, ir skaidra: pārvietošanās uz darbu un no darba ir daļa no darba pasaules. Nulles tolerance pret vardarbību un uzmākšanos!

Visām strādājošajām sievietēm ir jābūt DROŠĀM VISU CEĻU!

ETUC pieprasa:

– Visām ES dalībvalstīm ir jāratificē SDO konvencija Nr.190!

– Darba devējiem ir jāvienojas ar arodbiedrībām, lai pārliecinātos, ka ceļošana no darba un uz darbu ir brīva no vardarbības un uzmākšanās. Tā ir daļa no viņu veselības un drošības pienākumiem!

– Eiropas institūcijām jaunajā direktīvā ir jāiekļauj praktiski risinājumi, lai darba vietas būtu drošas pret vardarbību un uzmākšanos!

Parakstiet petīciju, lai atbalstītu SDO konvenciju Nr. 190!

www.lbas.lv

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti aicina valsts institūcijas papildināt valdības rīcības plānu (VRP) ar arodbiedrību biedriem un darba ņēmējiem būtiskiem ieguvumiem.                                                                                                                               

Vēstulē Pārresoru koordinācijas centram, Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai un Labklājības ministrijai LBAS uzsver, ka VRP vēl papildināms ar tādiem uzdevumiem, kas veicina sociālā dialoga attīstību un sociālo partneru kapacitāti arī turpmāk jēgpilni iesaistīties gan divpusējā, gan trīspusējā sociālā dialoga procesā.