Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada 4. ceturksnī vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem bija 47,7 tūkstoši nodarbinātu personu jeb 22,7% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem šajā vecuma grupā, turklāt nodarbinātības līmenis vecuma grupā 65-74 gadi katru gadu pieaug (2014.gada 4.ceturksnī nodarbinātības līmenis bija 12,8%). Pētījumu centrs SKDS aptaujā noskaidroja, ka tikai 10,6 % pensijas vecumu sasniegušo respondentu (15,8 % vīriešu un 8 % sieviešu) turpina darba gaitas (SKDS, 2020). Kaut arī nav pieejami dati par pensionāru vēlmi un gatavību strādāt, atsevišķu aptauju dati liecina, ka Latvijas pensionāri vēlas iesaistīties darba tirgū un būt noderīgi sabiedrībai.[1] Puse (52 %) pensijas vecumu sasniegušo vai nupat pensijā devušos personu vēlētos iekļauties darba tirgū. Galvenā motivācija ir vēlme papildus nopelnīt (35 %), kā arī būt cilvēkos un socializēties (19 %).[2]
Kaut arī pensionāru skaits pēdējo desmit gadu laikā nav būtiski pieaudzis, tiek prognozēts, ka, samazinoties ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitam, palielināsies demogrāfiskā slodze (darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaita attiecība pret personu skaitu darbspējas vecumā). Tā demogrāfiskā slodze ir pieaugusi no 545 personām zem un virs darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma personām 2010. gadā līdz attiecīgi 619 personām uz 1000 personām 2022. gadā.
Ņemot vērā demogrāfiskās prognozes, kā arī paredzamā dzīves ilguma gaidāmo pieaugumu, Eiropas Komisija lēš, ka ilgtermiņā ievērojami palielināsies gados veco cilvēku apgādājamības koeficients — no 33,1 % 2020. gadā līdz 65,2 % 2060. gadā, nedaudz samazinoties līdz 53,8 % 2070. gadā (Eiropas Komisija, 2017). Prognozētais pēcpensionēšanās dzīves ilguma pieaugums ir saistīts ar paredzamā dzīves ilguma pieaugumu, pensionēšanās vecumam paliekot nemainīgam (sk. 2. attēlu).
1. attēls. Dzīves ilgums pēc pensionēšanās, prognoze
Avots: Eiropas Komisija, 2018 (2017).
Demogrāfi uzskata, ka atbilstošākais rādītājs ir paredzamais dzīves ilgums piedzimšanas brīdī. Tā 2021. gadā jaundzimušo paredzamais dzīves ilgums bija 73,1 gads (77,9 gadi sievietēm un 68,20 gadi vīriešiem). Savukārt paredzamais dzīves ilgums 30 gadus veciem iedzīvotājiem (sākot no 2021. gada) ir 73,9 gadi (78,50 gads sievietēm un 69,20 gadi vīriešiem). Pie pensionēšanās vecuma 65 gadi tas nozīmē, ka jaundzimušo paredzamais dzīves ilgums pēc došanās pensijā būs 3,2 gadi vīriešiem un 4,8 gadi sievietēm.
Tomēr būtiskākais rādītājs pensionēšanās vecuma noteikšanai ir paredzamais veselīgas dzīves ilgums — speciālisti uzskata, ka, neņemot vērā šo rādītāju, ieguvumi darba tirgum būs ļoti nelieli un var draudēt sociālas problēmas. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem un Pasaules attīstības rādītājiem vidējais paredzamais veselīgas dzīves ilgums Latvijā ir 66,2 gadi (62,4 gadi vīriešiem un 69,5 gadi sievietēm).[3] Tomēr, izvērtējot faktisko veselīgas dzīves ilgumu pēc Eurostat datiem, 2020.gadā sagaidāmais veselīgo dzīves gadu skaits jaundzimušajiem bija 53,40 gadi (54,30 gadi sievietēm un 52,60 gads vīriešiem). Viens no riska faktoriem, kas saīsina paredzamo veselīgas dzīves ilgumu, ir zemi ienākumi, kā arī zems izglītības līmenis.[4] Attiecīgi gados vecāku cilvēku iespējas strādāt ir ierobežotas, kas nosaka viņu pensionēšanās vecumu. Paredzamais veselīgas dzīves ilgums ir vidējais rādītājs, kas var ietvert dažādus veselīgas dzīves ilgumus. Diemžēl nav pieejamu datu par to, kāds ir paredzamā veselīgas dzīves ilguma sadalījums.
Izdienas pensijas
Avots: CSP
Izdevumi izdienas pensijām, tūkst.eiro
| 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | |
| Izdienas pensija | 13 072 | 12 680 | 12 238 | 11 944 | 11 929 | 11 463 | 10 973 | 10 199 |
Avots: CSP
Taču jāņem vērā, ka pēdējo divdesmit gadu laikā būtiski ir pieaudzis vidējais pensijas apmērs. Tā, piemēram, 2008.gada janvārī vidējais izdienas pensiju apmērs bija 178,54 eiro, bet 2023.gada janvārī 754,63 eiro.
Pēc valdības sēdē un pēc tam publiskajā telpā izskanējušās domas par iespējamu pensijas vecuma paaugstināšanu, daudzi arodbiedrības biedri jautā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS), cik pamatota tā ir.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka šobrīd paaugstināt pensionēšanās vecumu nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Papildu līdzekļus sociālās apdrošināšanas fondam var iegūt daudz vienkāršākā un produktīvākā veidā, nevis liedzot cilvēkiem viņu nopelnītās pensijas, to saņemšanu atliekot uz vēlāku laiku, kas nozīmē, ka, iespējams, dažs tās arī nekad nesaņems. Eurostat dati rāda, ka vidējais mūža ilgums Latvijā ir 73 gadi, sievietēm – 77,9 gadi, vīriešiem – 68,2 gadi.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Kāpēc Latvijā joprojām ir tik nekonkurētspējīga darba samaksa un tik liels nodokļu slogs uz algām, kas ir nedaudz augstākas kā minimālā darba samaksa? Ir liela ēnu ekonomika ar aplokšņu algām, kas automātiski nozīmē to, ka netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Uzskatām, ka sociālās apdrošināšanas fondu varam papildināt, palielinot gan darba samaksu, gan proporcionāli sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, nevis likmes, stiprinot uzņēmumu konkurētspēju, veicinot investīcijas un eksportu.”
Pasaules Veselības organizācijas dati un Pasaules attīstības rādītāji vēsta, ka vidējais paredzamais veselīgas dzīves ilgums Latvijā ir 66,2 gadi – 62,4 gadi vīriešiem un 69,5 gadi sievietēm. Tomēr, izvērtējot faktisko veselīgas dzīves ilgumu, pēc Eurostat datiem 2020. gadā sagaidāmais veselīgo dzīves gadu skaits jaundzimušajiem bija 53,40 gadi – 54,30 gadi sievietēm un 52,60 gads vīriešiem. Pēc veselīgo gadu skaita Latvija ir pēdējā vietā visā ES Tātad, Latvijā jau šobrīd vairāk nekā 10 gadus cilvēki turpina strādāt ne tajā labākajā veselības stāvoklī un dzerot zāles. Lietuvā veselīgie gadi ir par 3,4 gadiem vairāk nekā Latvijā, Igaunijā – par 4,2, un tas ir politikas rezultāts.
Vidējais mūža ilgums Francijā ir 82,4 gadi, tur šobrīd Valsts prezidents pensionēšanās vecumu paaugstina no 62 uz 64 gadiem. Turklāt Francijā vidējais veselīgo gadu skaits ir 64,6 gadi, tas ir par 10,2 gadiem vairāk nekā Latvijā. Atbilde uz jautājumu “kāpēc tā?” ir vienkārša – tas ir saistīts ar finansiālo ieguldījumu veselības aprūpē un izglītībā, kas Latvijā trūkst regulāri un tās ir politikas sekas. Latvijā ir zemāka darba samaksa, un cilvēki nevar atļauties sev pietiekami daudz brīva laika. Daudzi strādā vairākās darba vietās, kas arī nozīmē to, ka viņi ir spiesti pelnīt sev iztiku un uzturēt ģimeni.
“Brīvais laiks ir sabiedrības bagātība. Ja to sabiedrība racionāli izmanto, cilvēkiem ir ilgāks mūžs,” uzsver LBAS priekšsēdētājs.
Publiskajā telpā arvien biežāk izskan arī jautājums par izdienas pensijām. Izdienas pensiju saņēmēju loks jau ir samazināts, – daudziem tā vēl pienākas, bet daudziem, kam to vajadzētu, tās tomēr nav. Šī netaisnība ir jānovērš, pirmkārt, novērtējot pareizi cilvēku darbu ar cienīgu darba samaksu un sociālajām garantijām.
Jau šobrīd sabiedrībā nav ticības pensiju sistēmai, tāpēc ir bažas, ka pensionēšanās vecuma palielināšana veicinātu ēnu ekonomikas vēl lielāku izplatību Latvijā un neuzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai.
- Aptauja: Lielākā daļa Latvijas senioru vēlas strādāt. “Diena”, 20.09.2018. https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/aptauja-lielaka-dala-latvijas-senioru-velas-stradat-14205375
- turpat
- Pasaules Veselības organizācija. https://apps.who.int/gho/data/view.main.HALEXv
- Veselības problēmas ir izplatītākas cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.
2018. gadā vairāk nekā puse iedzīvotāju zemāko ienākumu kvintilē Igaunijā, Latvijā, Somijā, Vācijā, Čehijā, Kiprā, Lietuvā, Horvātijā un Portugālē cieta no kādas ilgstošas slimības vai veselības problēmas. Avots: Eurostat. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Quality_of_life_indicators_-_health#Europeans_live_longer_and_healthier_lives
Sadarbības partneri
