• English

Kā rīkoties, ja darbiniekam darba laikā jādodas pie ārsta?

 

1. Ja tās ir obligātās veselības pārbaudes, kas paredzētas normatīvajos aktos vai darba koplīgumā, tad darba devējam jāizdod rīkojums par veselības pārbaudi un jāsedz izdevumi saistībā ar šādas pārbaudes veikšanu (Darba likuma 82. pants). Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par šo laiku (Darba likuma 74. panta pirmās daļas 1. punkts).

 

2. Ja darba devēja un darbinieka starpā valda pozitīva savstarpēja attieksme, var mutiski vienoties par ārsta apmeklējumu, tomēr darbiniekam drošāk, ja viņš no darba devēja iegūs rakstisku apstiprinājumu savstarpējai norunai – atļaujai atstāt darba vietu vai šajā dienā vispār neierasties darbā. Tātad jāraksta iesniegums darba devējam, minot iemeslu darba kavējumam vai brīvai dienai.

3. Ja darba devējs nepiekrīt dot apmaksātu brīvu laiku ārsta apmeklējumam, var lūgt brīvdienu – atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Darba likuma 153. panta 3. daļa paredz, ka darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, bet likums neparedz, ka darba devējam tas obligāti jādara.

4. Ārkārtas gadījumos var izmantot Darba likuma 147. pantu „ Īslaicīga prombūtne”.

  • 4.1. Šī panta pirmā daļa paredz, ka darba devējs nodrošina iespēju grūtniecei atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika.
  • 4.2. Savukārt panta otrā daļa nosaka, ka darbiniekam ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni, ja viņa klātbūtne darbā nav iespējama nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbinieks nekavējoties paziņo darba devējam. Īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu.
  • 4.3. Likumā nav noteikts, cik gara var būt „īslaicīgā prombūtne”
  • 4.4. Šis darba likuma pants būtu jāizmanto godprātīgi atsevišķos ar veselību saistītos gadījumos, ja ārsta apmeklējums nav iespējams citā – no darba brīvā laikā, vai pēkšņi pie ārsta jāved tuvinieks.

5. Darba devējs var pieprasīt darbiniekam šo ārkārtas apstākļu pierādījumu. Tādā gadījumā jāprasa ārstam izrakstīt dokumentu – speciālo 27. veidlapu, kas būs apliecinājums vizītei pie ārsta.

 

6. Pacientam, kurš atnācis pie ārsta uz konsultāciju, ir tiesības prasīt ārstam izrakstīt darbnespējas lapu A arī vienai dienai. Darbiniekam gan jāņem vērā, ka viena diena, kad ir izsniegta darbnespējas lapa A, darba devējam nav jāapmaksā.

 

 

 

 

 

 

Latvijas Poligrāfijas nozares arodbiedrības (LPNA)

DARBĪBAS PĀRSKATS (2005-2011)

2011.gada 15.janvārī notika Latvijas Poligrāfijas nozares arodbiedrības (LPNA) kongress. LPNA darbības pamatā ir savu biedru darba, profesionālo, ekonomisko un sociālo tiesību un interešu aizstāvība.

Saskaņā ar LPNA Statūtiem LPNA Padomi veido dalīborganizāciju priekšsēdētāji un LPNA priekšsēdētājs. Šobrīd LPNA apvieno 7 dalīborganizācijas.

Kopš dibināšanas brīža LPNA darbojas starptautiskajā poligrāfijas arodbiedrību centrālē UNI-Graphical un UNI-Europa Graphical.

Savu mērķu sasniegšanai LPNA uztur lietišķas attiecības ar nozares darba devēju organizāciju – Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju (LPUA), ar Kultūras ministriju, Ministru kabinetu, ar pašvaldību institūcijām, kā arī ar citām sabiedriskajām organizācijām.

Continue reading

Mēs uzvarējām!

Apsveicu visu poligrāfijas nozari ar svarīgu uzvaru! Jūs zināt, ka šī gada vasarā VARAM, mēģinā­dama papildināt savu budžetu, klusiņām uzsāka izstrādāt likumprojektu par Dabas resursa nodokļa (DRN) pie­mē­rošanu drukātajiem reklāmas izdevumiem ļoti lielā apjomā. Tas bija liels apdraudējums nozarei…

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija (LPUA)uzsāka aktīvu izskaidrošanas darbu un cīņu pret šādu ierēdniecisko patvaļu. Vairāk nekā divus mēnešus ilgusī cīņa pret birokrātisko mašinēriju bija ļoti grūta un prasīja daudz laika, enerģijas un nervu. Paldies Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijai, kura uzaicināja piedalīties arī mūs! Vislielākā pateicība jāizsaka LPUA valdes priekš­sē­dētājam Visvaldim Trokšam, kurš centās skaidrot šāda nodokļa bezjēdzību un negatīvo ietekmi uz nozari un sabiedrību gan deputātiem, gan dažāda līmeņa ierēdņiem, gan arī sabiedrībai.

Continue reading

LPNA ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses.

 

LPNA biedri ir strādājošie

 

– poligrāfijas,

– grāmatrūpniecības,

– papīra un papīra ražošanas,

– iepakojuma ražošanas uzņēmumos,

– datordizaina uzņēmumos,

– poligrāfijas skolās un augstskolās,

– izdevniecībās,

– poligrāfijas materiālu pārdošanas uzņēmumos

 

 

LPNA savu biedru intereses aizstāv

–     sarunās ar tiešo darba devēju,

–     Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijā (LPUA)

–     Kultūras ministrijā,

–     Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā,

–     Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā,

–     Ministru kabineta komitejā,

–     Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs,

–     pašvaldībās.

Latvijas Poligrāfijas nozares arodbiedrība (LPNA)

Ģertrūdes iela 107-15

Rīga, LV-1009

LATVIJA

e-pasts:  lkdaf@apollo.lv

www.lpna.lv

 

 

Edvīns Krieviņš

Priekšsēdētājs

Tālr.:      +371 22413825

 

Vivita Indulēna

Grāmatvede

Tālr.:       +371 29464142

 

1. LPNA mērķis ir veicināt LPNA darbību un ilgtermiņa attīstību, savu arodbiedrības biedru profesionālo, sociāli ekonomisko tiesību un interešu aizstāvību, tiesiskas, demokrātiskas un kulturālas sabiedrības veidošanu.

2. LPNA īsteno sekojošus uzdevumus:

2.1. slēdz ģenerālvienošanās ar darba devēju apvienībām par darba un citām sociālās aizsardzības garantijām darbiniekiem;

2.2. piedalās normatīvo aktu izstrādāšanā un pieņemšanā, kuri regulē darba attiecības un citus jautājumus, kas attiecas uz strādājošo, pensionāru, studentu un to ģimeņu locekļu dzīves, atpūtas un darba apstākļu uzlabošanos, veic to likumu projektu un normatīvo aktu analīzi, kas skar arodbiedrību biedru intereses;

2.3. atbalsta tos likumu projektus, kas vērsti uz poligrāfijas nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanu un darba algas paaugstināšanu;

2.4. organizē piketus un protesta akcijas un piesaka streikus kā līdzekli arodbiedrību cīņā par savu biedru tiesību un interešu aizsardzību pastāvošās likumdošanas ietvaros;

2.5. ierosina, lai tiktu sauktas pie atbildības un pat atbrīvotas no darba amatpersonas, kuras neievēro ģenerālvienošanos, koplīgumus, spēkā esošo likumdošanu;

2.6. uzkrāj, analizē un izplata informāciju, kas nepieciešama dalīborganizāciju darba uzlabošanai, izmanto šim nolūkam presi un citus masu informācijas līdzekļus;

2.7. kopīgi ar sabiedriskajām organizācijām, kustībām, radošajām savienībām risina jautājumus, kas skar arodbiedrību biedru tiesiskās, ekonomiskās un sociālās intereses;

2.8. dibina, attīsta un uztur kontaktus ar arodbiedrībām, profesionālajām biedrībām citās valstīs, ar starptautiskajām organizācijām, atbalsta strādājošo solidaritāti cīņā par savām tiesībām;

2.9. organizē uz LPNA bāzes dažādus fondus, ar kuru palīdzību risina aktuālos sociāli ekonomiskos uzdevumus;

2.10. pieskaita sevi valsts arodkustībai, līdzdarbojas LBAS un citos arodcentros, kuru darbība nav pretrunā ar LPNA biedru sociālajām un ekonomiskajām interesēm;

2.11. līdzdarbojas starptautiskajās arodorganizācijās: UNI-Graphical, UNI-EUROPA Graphical u.c.

Latvijas Poligrāfijas nozares arodbiedrība (LPNA) ir dibināta 2005.gada 7.decembrī, bet Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 2006.gada 19.janvārī.

 

LPNA ir neatkarīga sabiedriska organizācija, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses.

 

2011.gada 15.janvārī notika LPNA I.Kongress, kurā par priekšsēdētāju uz 5 gadiem tika ievēlēts Aldis Misēvičs.

 

2013.gada 8.maijā Briselē, Beļģijā, viesnīcā „Crowne Plaza” notika Eiropas Komisijas (EK) Sociālā dialoga komitejas (SDK) rīkotais Poligrāfijas nozares Sociālā dialoga komitejas inaugurācijas pasākums – pirmā poligrāfijas jomas darba devēju un darba ņēmēju organizāciju tikšanās.

Līdz šim EK Sociālā dialoga komitejas jau darbojās 40 sektoros, tagad tiem piepulcējusies arī poligrāfija.

Latviju Poligrāfijas nozares Sociālā dialoga komitejas dibināšanas pasākumā pārstāvēja Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas (LPUA) Valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša (SIA „Poligrāfijas grupa Mūkusala”) un LPUA Valdes loceklis Juris Sīlis (SIA „Jelgavas tipogrāfija”), kā arī Latvijas Poligrāfijas nozares arodbiedrības (LPNA) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.

 

2013.gada 18.jūnijā parakstīta Vienošanās par sadarbību starp darba devēju organizāciju Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju (LPUA) un arodbiedrību (LPNA).