Kā rīkoties, ja darbiniekam darba laikā jādodas pie ārsta?
1. Ja tās ir obligātās veselības pārbaudes, kas paredzētas normatīvajos aktos vai darba koplīgumā, tad darba devējam jāizdod rīkojums par veselības pārbaudi un jāsedz izdevumi saistībā ar šādas pārbaudes veikšanu (Darba likuma 82. pants). Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par šo laiku (Darba likuma 74. panta pirmās daļas 1. punkts).
2. Ja darba devēja un darbinieka starpā valda pozitīva savstarpēja attieksme, var mutiski vienoties par ārsta apmeklējumu, tomēr darbiniekam drošāk, ja viņš no darba devēja iegūs rakstisku apstiprinājumu savstarpējai norunai – atļaujai atstāt darba vietu vai šajā dienā vispār neierasties darbā. Tātad jāraksta iesniegums darba devējam, minot iemeslu darba kavējumam vai brīvai dienai.
3. Ja darba devējs nepiekrīt dot apmaksātu brīvu laiku ārsta apmeklējumam, var lūgt brīvdienu – atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Darba likuma 153. panta 3. daļa paredz, ka darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, bet likums neparedz, ka darba devējam tas obligāti jādara.
4. Ārkārtas gadījumos var izmantot Darba likuma 147. pantu „ Īslaicīga prombūtne”.
5. Darba devējs var pieprasīt darbiniekam šo ārkārtas apstākļu pierādījumu. Tādā gadījumā jāprasa ārstam izrakstīt dokumentu – speciālo 27. veidlapu, kas būs apliecinājums vizītei pie ārsta.
6. Pacientam, kurš atnācis pie ārsta uz konsultāciju, ir tiesības prasīt ārstam izrakstīt darbnespējas lapu A arī vienai dienai. Darbiniekam gan jāņem vērā, ka viena diena, kad ir izsniegta darbnespējas lapa A, darba devējam nav jāapmaksā.
Atbildēt