{"id":546,"date":"2024-07-14T16:51:01","date_gmt":"2024-07-14T14:51:01","guid":{"rendered":"https:\/\/lpna.lv\/?p=546"},"modified":"2024-07-14T16:51:03","modified_gmt":"2024-07-14T14:51:03","slug":"30-04-2024-lbas-latvijas-uznemumu-konkuretspeju-neapdraud-izdevumi-par-darbnespejas-lapam","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/lpna.lv\/?p=546&lang=lv","title":{"rendered":"30.04.2024: LBAS: Latvijas uz\u0146\u0113mumu konkur\u0113tsp\u0113ju neapdraud izdevumi par darbnesp\u0113jas lap\u0101m"},"content":{"rendered":"\n<p class=\"wp-block-paragraph\">2024.gada 30.apr\u012bl\u012b Nacion\u0101laj\u0101 tr\u012bspus\u0113j\u0101s sadarb\u012bbas padomes (NTSP) san\u0101ksm\u0113 arodbiedr\u012bbas, darba dev\u0113ji un valsts puse atkal diskut\u0113ja par Latvijas Darba dev\u0113ju konfeder\u0101cijas (LDDK) inici\u0113to v\u0113lmi samazin\u0101t darba nesp\u0113jas lapas apmaksas apm\u0113ru un dienu skaitu, kas Latvijas darba dev\u0113jus padarot nekonkur\u0113tsp\u0113j\u012bgus Baltijas valstu vid\u016b.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/p>\n\n\n\n<!--more-->\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">2024.gada 5.apr\u012bl\u012b, iepriek\u0161\u0113j\u0101 Konkur\u0113tsp\u0113jas un ilgtsp\u0113jas tr\u012bspus\u0113j\u0101s sadarb\u012bbas apak\u0161padomes (KITSA) san\u0101ksm\u0113, da\u017eu darba dev\u0113ju izteiksmes veids br\u012b\u017eiem pauda niev\u0101jo\u0161u attieksmi pret Latvijas Br\u012bvo arodbiedr\u012bbu savien\u012bbas (LBAS) argumentiem, lai gan konkr\u0113ti fakti liecina tie\u0161i par pret\u0113jo darba dev\u0113ju paustajam.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Uz to nor\u0101da jau Ekonomikas ministrijas (EM) zi\u0146otais, ka izdevumi par vis\u0101m darba nesp\u0113jas lap\u0101m (DNL) gada laik\u0101 ir vien 0,84% no kop\u0113j\u0101m darbasp\u0113ka izmaks\u0101m, l\u012bdz ar to DNL ietekme uz darbasp\u0113ka izmaksu konkur\u0113tsp\u0113ju patiesi ir niec\u012bga.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Latvij\u0101 ir zem\u0101k\u0101s algas starp Baltijas valst\u012bm, un kop\u0161 2015.gada t\u0101s ar\u012b augu\u0161as visl\u0113n\u0101k. LBAS ekspertu veiktie apr\u0113\u0137ini liecina, ka laik\u0101 no 2015. l\u012bdz 2023.gadam Latvij\u0101 darbasp\u0113ka izmaksas pieaugu\u0161as par 909, Igaunij\u0101 par 1014, bet Lietuv\u0101 par 1147 eiro.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 Svar\u012bgi uzsv\u0113rt, ka uz\u0146\u0113mumu konkur\u0113tsp\u0113ju neveido vien darbasp\u0113ka izmaksas un darbasp\u0113ka nodok\u013ci, bet kop\u0113j\u0101s saimniecisk\u0101s darb\u012bbas izmaksas, tostarp, uz\u0146\u0113mumu ien\u0101kumu nodoklis (UIN). Latvij\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113jiem UIN ir j\u0101maks\u0101 tikai br\u012bd\u012b, kad ien\u0101kumi tiek sadal\u012bti. UIN Latvij\u0101 ir viskonkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101kais no vis\u0101m trim Baltijas valst\u012bm. P\u0113c Ekonomisk\u0101s sadarb\u012bbas un att\u012bst\u012bbas organiz\u0101cijas (OECD) r\u0101d\u012bt\u0101jiem Latvij\u0101 nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi no uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas ien\u0101kumiem 2022.gad\u0101 bija 3,2% no Latvijas bud\u017eeta kop\u0113jiem nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumiem, Lietuv\u0101 un Igaunij\u0101 tie attiec\u012bgi ir 7,4% un 5%. Turkl\u0101t Latvijas Finan\u0161u ministrijas prognozes par 2023.gada nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumiem uzr\u0101da, ka UIN nodro\u0161ina vien 3% no kop\u0113jiem nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumiem.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Atsaucoties uz OECD datiem par nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumiem, Lietuv\u0101 ie\u0146\u0113mumi no uz\u0146\u0113mumu ien\u0101kumu nodok\u013ciem kop\u0161 2000.gada l\u012bdz 2022.gadam ir palielin\u0101ju\u0161ies 17,4 reizes un Igaunij\u0101 10,8 reizes, kam\u0113r Latvij\u0101 vien 3,6 reizes. Vienlaikus ie\u0146\u0113mumi no iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kumiem vis\u0101s Baltijas valst\u012bs ir augu\u0161i krietni vienm\u0113r\u012bg\u0101k &#8211; Lietuv\u0101 5,3 reizes, Igaunij\u0101 5,4 reizes un Latvij\u0101 6 reizes. 2022.gad\u0101 nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi Lietuv\u0101 ir sasniegu\u0161i 1,5 miljardus no uz\u0146\u0113mumu nodok\u013ciem un 5,1 miljardu no iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kumiem, Igaunij\u0101 attiec\u012bgi 596 miljonus un 2,3 miljardus, bet Latvij\u0101 uz\u0146\u0113mumu ien\u0101kumi nesu\u0161i vien 378 miljonus kam\u0113r iedz\u012bvot\u0101ju ien\u0101kumi 2,3 miljardus. \u0160ie dati par\u0101da, ka, lai ar\u012b nodok\u013cu ie\u0146\u0113mumi par indiv\u012bda ien\u0101kumiem laika gait\u0101 Baltijas valst\u012bs ir pieaugu\u0161i l\u012bdzv\u0113rt\u012bgos tempos, ie\u0146\u0113mumi no uz\u0146\u0113mumu pe\u013c\u0146as Latvij\u0101 ir b\u016btiski zem\u0101ki k\u0101 kaimi\u0146valst\u012bs, t\u0101d\u0113j\u0101di padarot Latvijas uz\u0146\u0113m\u0113jus konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgus re\u0123ion\u0101.\u00a0\u00a0\u00a0 &#8220;Starptautisk\u0101 nodok\u013cu konkur\u0113tsp\u0113jas indeksa&#8221; nov\u0113rt\u0113jums, kuru katru gadu veic investoriem draudz\u012bga ASV domn\u012bca &#8220;Tax Foundation&#8221;, apstiprina, ka Latvij\u0101 ir otr\u0101 konkur\u0113tsp\u0113j\u012bg\u0101k\u0101 nodok\u013cu sist\u0113ma OECD dal\u012bbvalstu vid\u016b. Latvija savuk\u0101rt uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas nodok\u013cu r\u0101d\u012bt\u0101j\u0101 ie\u0146\u0113musi 1. vietu, person\u012bgo nodok\u013cu r\u0101d\u012bt\u0101j\u0101 Latvija ie\u0146em 3.vietu starp OECD dal\u012bbvalst\u012bm. V\u0101j\u0101kais r\u0101d\u012bt\u0101js Latvijai ir pat\u0113ri\u0146a nodok\u013cu konkur\u0113tsp\u0113j\u0101, kur Latvijai ir 27. vieta starp OECD dal\u012bbvalst\u012bm, kas savuk\u0101rt liel\u0101ku ietekmi atst\u0101j uz gala pat\u0113r\u0113t\u0101jiem, sevi\u0161\u0137i zemo un vid\u0113jo algu segment\u0101, nevis uz\u0146\u0113m\u0113jiem.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">LBAS piln\u012bgi piekr\u012bt, ka konkur\u0113tsp\u0113jas paaugstin\u0101\u0161ana ir viens no galvenajiem uz\u0146\u0113muma veiksm\u012bgas att\u012bst\u012bbas priek\u0161nosac\u012bjumiem. Ta\u010du augsta konkur\u0113tsp\u0113ja ne vienm\u0113r nodro\u0161ina augstu pe\u013c\u0146as l\u012bmeni konkr\u0113t\u0101 laika posm\u0101, jo konkur\u0113tsp\u0113jas paaugstin\u0101\u0161anai ir nepiecie\u0161ami ieguld\u012bjumi darbasp\u0113ka kvalifik\u0101cijas paaugstin\u0101\u0161an\u0101, jaun\u0101s tehnolo\u0123ij\u0101s, iek\u0101rt\u0101s, p\u0113tniec\u012bb\u0101 utt.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Darbinieks jau \u0161obr\u012bd, sa\u0146emot vid\u0113jo darba samaksu Latvij\u0101 (2023.gad\u0101 1537 eiro &#8211; bruto) un slimojot 9 dienas (A lapa), sa\u0146em par vienu tre\u0161da\u013cu maz\u0101kus ien\u0101kumus (- 120 eiro ), l\u012bdz ar to atsevi\u0161\u0137u personu viedoklis par to, ka &#8220;atrasties uz darbnesp\u0113jas lap\u0101m ir izdev\u012bgi&#8221;, ir noraid\u0101ms k\u0101 absol\u016bti nepamatots. Darba dev\u0113ju un ministriju savstarp\u0113jais kompromiss to samazina v\u0113l par 33,11 eiro. Pie tam \u0161is pied\u0101v\u0101jums paredz darbinieka, k\u0101 ar\u012b slima b\u0113rna kop\u0161anas atbalsta samazin\u0101jumu par 5% jeb 2,29 eiro dien\u0101 pie vid\u0113j\u0101s darba samaksas, kas div\u0101s ned\u0113\u013c\u0101s ir 22,90 eiro. Bez tam, t\u0101 ir B lapa, Latvij\u0101 to apmaks\u0101 valsts, bet Igaunij\u0101 darba dev\u0113ji. B\u016btiski piez\u012bm\u0113t, ka slima b\u0113rna kop\u0161anai no vis\u0101m darba nesp\u0113jas lap\u0101m Latvij\u0101 pirmaj\u0101 ned\u0113\u013c\u0101 ir izsniegtas vair\u0101k nek\u0101 58% un otraj\u0101 ned\u0113\u013c\u0101 gandr\u012bz 69% darba nesp\u0113jas lapu.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Latvijas Br\u012bvo arodbiedr\u012bbu savien\u012bba (LBAS) 30.04.2024 NTSP san\u0101ksm\u0113 pied\u0101v\u0101ja divus darba nesp\u0113jas lapu apmaksas mode\u013cus, kurus \u012bstenojot, darbinieka soci\u0101l\u0101s garantijas faktiski nesamazin\u0101s.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">LBAS atg\u0101din\u0101ja, ka patlaban pirm\u0101 darba nesp\u0113jas diena netiek apmaks\u0101ta, no 2. l\u012bdz 9. darba nesp\u0113jas dienai, ieskaitot, \u0161os izdevumus apmaks\u0101 darba dev\u0113js ( A lapa), bet no 10.dienas &#8211; valsts (B lapa).\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Pirmaj\u0101 model\u012b LBAS pied\u0101v\u0101ja apmain\u012bt viet\u0101m valsts un darba dev\u0113ju apmaks\u0101t\u0101s dienas, proti, A lapas 2. un 3. darba nesp\u0113jas dienu p\u0101r\u0146em valsts &#8211; 80% par katru dienu -, kas uzlabotu p\u0101rraudz\u012bbas un kontroles iesp\u0113jas. Darba dev\u0113jam A lapa s\u0101kas no 4. dienas, kas noz\u012bm\u0113, ka darba dev\u0113js s\u0101k maks\u0101t no 4. dienas. LBAS skaidro, ka p\u0113c tam darba dev\u0113js maks\u0101 par B lapas 10. un 11. dienu &#8211; 80% par katru dienu. \u0160\u0101ds arodbiedr\u012bbu pied\u0101v\u0101jums esot radies darba dev\u0113ju s\u016bdz\u012bbu d\u0113\u013c, ka, pa\u0146emot darba nesp\u0113jas lapu uz \u012bsu termi\u0146u, tie\u0161i \u0161\u012bs dienas da\u017ei darbinieki izmantojot negodpr\u0101t\u012bgi.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Otrs LBAS pied\u0101v\u0101tais modelis paredz t\u0101du pat darba nesp\u0113jas dienu apmaksas principu, k\u0101ds ir pa\u0161laik, iz\u0146emot 9. dienu, kuru p\u0101r\u0146emtu valsts soci\u0101lais bud\u017eets. Tas noz\u012bm\u0113, ka darbinieks saglab\u0101 slim\u012bbas dienu apm\u0113ru un skaitu piln\u0101 apjom\u0101, ta\u010du nedaudz noplok soci\u0101l\u0101 bud\u017eeta finan\u0161u l\u012bdzek\u013ci. Lai kompens\u0113tu \u0161os zaud\u0113jumus soci\u0101laj\u0101 apdro\u0161in\u0101\u0161an\u0101 vec\u0101ku apdro\u0161in\u0101\u0161anas likme 1,16% apm\u0113r\u0101 tiktu ar oblig\u0101tu ikgad\u0113ju indeks\u0101ciju novirz\u012bta pamatbud\u017eet\u0101, rosina LBAS. T\u0101 tas jau sen esot Igaunij\u0101 un Lietuv\u0101, un k\u0101 iesp\u0113jamais variants diskut\u0113ts koal\u012bcijas darba grup\u0101 ar soci\u0101lajiem partneriem. LBAS nor\u0101da, ka \u0161ie apr\u0113\u0137ini ir veikti pie vid\u0113j\u0101s darba samaksas 2023.gad\u0101 1537 eiro, pie 21 darba dienas m\u0113nes\u012b.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">LBAS veiktie apr\u0113\u0137ini liecina, ka darba dev\u0113ju virz\u012bt\u0101s izmai\u0146as darba nesp\u0113jas lapu apmaks\u0101 var\u0113tu summ\u0101ri rad\u012bt zaud\u0113jumus 73,4 miljonus eiro valstij un pa\u0161vald\u012bb\u0101m, un konkr\u0113ti nodok\u013cu jom\u0101 &#8211; valsts soci\u0101laj\u0101 bud\u017eet\u0101 (49,4 miljonus VSAOI) un pamata bud\u017eet\u0101 (se\u0161i miljoni IIN ), k\u0101 ar\u012b pa\u0161vald\u012bbu ( 18 miljoni IIN) bud\u017eet\u0101, k\u0101 ar\u012b v\u0113l papildu izmaksas par 9. dienu 18,2 miljonu eiro apm\u0113r\u0101.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">LBAS priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Egils Baldz\u0113ns sac\u012bja, ka ekspertu l\u012bmen\u012b atsauc\u012bba bija, ta\u010du priek\u0161likumi v\u0113l esot uzman\u012bgi j\u0101izv\u0113rt\u0113.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">&#8220;M\u0113s vienk\u0101r\u0161i par\u0101d\u012bj\u0101m, ka ir iesp\u0113ja, ka darbinieki nezaud\u0113. Piem\u0113ram, pie vienas devi\u0146u dienas A lapas no darbiniekiem pie vid\u0113j\u0101s darba samaksas darba dev\u0113ji ieg\u016bst nedaudz vair\u0101k ka 245 eiro. Savuk\u0101rt darbinieki zaud\u0113 99,56 eiro. \u0160\u0101di priek\u0161likumi, k\u0101di ir \u0161obr\u012bd, ir r\u016bp\u012bgi j\u0101izv\u0113rt\u0113, tas j\u0101dara, risinot probl\u0113mas. Bet, ja ir v\u0113lme pa\u0146emt vair\u0101k un p\u0101rdal\u012bt sev, tad m\u0113s to neuzskat\u0101m par pareizu r\u012bc\u012bbu,&#8221; sac\u012bja Baldz\u0113ns.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 <\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Vi\u0146\u0161 atz\u012bm\u0113ja, ka \u0161obr\u012bd darbinieki sa\u0146em kompens\u0101ciju par se\u0161\u0101m dien\u0101m, bet darba dev\u0113ji to v\u0113las samazin\u0101t l\u012bdz \u010detr\u0101m dien\u0101m, samazinot kompens\u0101cijas apm\u0113ru no 80% uz 70%. Rezult\u0101t\u0101, ja minim\u0101l\u0101s algas peln\u012bt\u0101js sa\u0146em 125 eiro, tad p\u0113c darba dev\u0113ju rosin\u0101t\u0101 priek\u0161likumu, vi\u0146i sa\u0146ems par 40 eiro maz\u0101k jeb 74 eiro. Ta\u010du pie eso\u0161aj\u0101m p\u0101rtikas un medikamentu cen\u0101m, nepiecie\u0161am\u012bbu \u0113st un nor\u0113\u0137in\u0101ties par komun\u0101lajiem pakalpojumiem ar \u0161\u0101du kompens\u0101cijas apm\u0113ru var\u0113tu b\u016bt pagr\u016bti izdz\u012bvot, nor\u0101d\u012bja Baldz\u0113ns.<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\"><a href=\"http:\/\/www.arodbiedr\u012bbas.lv\">www.arodbiedr\u012bbas.lv<\/a> &nbsp;&nbsp;&nbsp;<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>2024.gada 30.apr\u012bl\u012b Nacion\u0101laj\u0101 tr\u012bspus\u0113j\u0101s sadarb\u012bbas padomes (NTSP) san\u0101ksm\u0113 arodbiedr\u012bbas, darba dev\u0113ji un valsts puse atkal diskut\u0113ja par Latvijas Darba dev\u0113ju konfeder\u0101cijas (LDDK) inici\u0113to v\u0113lmi samazin\u0101t darba nesp\u0113jas lapas apmaksas apm\u0113ru un dienu skaitu, kas Latvijas darba dev\u0113jus padarot nekonkur\u0113tsp\u0113j\u012bgus Baltijas valstu vid\u016b.\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0 \u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0\u00a0<\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[5,2],"tags":[],"class_list":["post-546","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-aktul-informcija","category-viss"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lpna.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/546","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lpna.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/lpna.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lpna.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lpna.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=546"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/lpna.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/546\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":547,"href":"https:\/\/lpna.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/546\/revisions\/547"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lpna.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=546"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lpna.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=546"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lpna.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=546"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}