2023. gada 11. oktobrī, notika Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) sēde, kurā pēc vienlīdzīgiem paritātes principiem piedalījās darba devēju, darba ņēmēju un valsts puses pārstāvji.
Sanāksmes laikā tika apstiprinātas 6 profesionālās kvalifikācijas prasības, kā, piemēram, kvalifikācijai “Surdotulks” un “Perfuzionists”. Pirmo reizi PINTSA tika prezentēts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotais projekts par Individuālajiem mācību kontiem, kas varētu būt būtisks pavērsiens pieaugušo izglītībā. No otras puses, darba devēji pauda bažas par iniciatīvas ilgtspēju, vai projekta ietvaros izstrādātā platforma pēc projekta beigām nepārvērtīsies par “rēgu”. Taču IZM novērsa darba devēju bažas, paužot varbūtību, ka nākotnē individuālos mācību kontus varētu daļēji finansēt arī no valsts budžeta.
Apjomīgu projektu (OECD PIAAC ietvaros) īsteno IZM sadarbībā ar Latvijas Universitāti un pētījuma centru SKDS, novērtējot pieaugušo prasmes. Tās tiek salīdzinātas dažādās iesaistītajās valstīs un iedzīvotāju grupās kā nacionālajā, tā arī reģionālajā un nozaru līmenī. Rezultāti ļauj iegūt plašāku informāciju par zemo prasmju apmēru mazkvalificētās iedzīvotāju grupās, analizēt faktorus, kas ietekmē prasmju attīstību. Pētījuma lauka darbs ir pabeigts, un ziņojums ar rezultātiem ir sagaidāms nākamā gada nogalē. Arodbiedrība pozitīvi vērtē pētījuma pielietojamību, kas ļaus visām iesaistītajām pusēm novērtēt mācību vajadzības, lai veicinātu darba tirgus attīstību, jo pētījums ļauj novērtēt, kuras prasmes būs nepieciešamas nākotnē.
Viena no aktualitātēm ir skolēnu vājās valsts valodas zināšanas, it sevišķi to skolēnu, kuri pēc pamatskolas turpina mācību gaitas profesionālās izglītības iestādēs. Tas ietver arī pedagogu pieejamību un iespēju diagnosticēt izglītojamo zināšanas un prasmes. Piemēram, pirmsskolas pedagogiem vasarā tika organizēti 40 stundu kursi – vasaras nometnes.
Pamatizglītības ieguvēji kopš 2022./2023. mācību gada kārto vienoto latviešu valodas centralizēto eksāmenu. Kārtotāju skats pamatizglītībā bija 18 140 skolēnu, vidējais rādītājs bija 58% no 100%. Savukārt vidusskolēnu optimālajā latviešu valodu līmeni vidējais rādītājs bija 53,8%, augstākajā mācību satura apguves līmenī vidējais rādītājs bija 56%. Secinājums – skolēnu lasītprasme ir dažāda, lasīšanas prasmes ir sistemātiski jāturpina stiprināt, daļai skolēnu sagādā grūtības uzdevumu nosacījumu izlasīšana un izpratne.
PINTSA sēdē tika skatīts arī jautājums par plānoto profesionālās izglītības iestāžu institucionālo akreditāciju. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) informēja, ka ir ieviesta institucionālā akreditācija, izglītības programmas vairs nav jāakreditē, akreditētas tiek izglītības iestādes. Arodbiedrību pārstāvji atgādināja IKVD un IZM, ka profesionālās izglītības finansējums nav mainījies kopš 2007.gada.
Noslēgumā arodbiedrības rosināja, ka decembra PINTSA sēdē būtu nepieciešams iekļaut darba kārtības jautājumu par profesionālās izglītības finansējumu. Arodbiedrība vērš uzmanību, ka neraugoties uz pārmaiņām profesionālās izglītības realizēšanas procesa prasībās un straujo inflāciju – finansējums uz vienu izglītojamo gadā nav pārskatīts kopš 2007.gada. Sociālie partneri vienojās, ka jautājumu rosinās izskatīšanai Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā arī Saeimas Budžeta (nodokļu) komisijā.
Sadarbības partneri
