Otrdien, 2.augustā, norisinājās Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēde, kurā Ekonomikas ministrija tikās ar sociālajiem un sadarbības partneriem, lai apspriestu pasākumus inflācijas mazināšanai un enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Sanāksmes laikā padomes locekļi diskutēja par priekšlikumiem inflācijas mazinošiem pasākumiem. Tika izteikti priekšlikumi par publisko uzņēmumu intervenci cenu stabilizācijā, lai mazinātu izmaksas mājsaimniecībām un ražotājiem.
Tika uzsvērta nepieciešamība pēc elektrības sistēmas sadales tarifa kompensācijas periodā no oktobra līdz aprīlim, nepieciešamība pagarināt obligātās iepirkuma komponentes (OIK) nepiemērošanas periodu arī 2023. gadā, kā arī akcīzes nodokļa pārskatīšanu, kas varētu mazināt degvielas cenas no 5 līdz 10 centiem par litru.
Lai saglabātu mājsaimniecību pirktspēju, tika rosināts piemērot samazināto PVN likmi pārtikas produktiem un sabiedriskajai ēdināšanai.
Tāpat Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kārtējo reizi rosināja samazināto PVN likmi piemērot arī pakalpojumiem, kas šobrīd rada lielāko ietekmi uz cenu pieaugumu – elektroenerģijai, degvielai, gāzei un citiem kurināmajiem materiāliem (t.sk. malkai un briketēm). Elektroenerģija, degviela un gāze ir sabiedriski regulēti pakalpojumi, un PVN mazināšana šiem pakalpojumiem atstāj būtisku ietekmi gan uz mājsaimniecību izdevumiem, gan uzņēmumu un iestāžu izdevumiem. Samazinātu PVN likmju piemērošana elektroenerģijai un dabas gāzei ir izplatīts instruments arī citās ES dalībvalstīs. Igaunijā mājsaimniecībām PVN elektroenerģijai ir samazināts no 20% līdz 9%, un samazinātā likme tiks piemērota līdz 2023. gada maijam. Itālijā dabas gāzes likme mājsaimniecībām un industriālajam patēriņam ir samazināta līdz 5%, savukārt Beļģijā līdz 6% ir samazināta likme elektroenerģijai.
LBAS uzsver, ka samazināto PVN likmju piemērošanas ietekme uz budžeta ieņēmumiem tiktu kompensēta ar būtisko patēriņa cenu pieaugumu, jo gada inflācija visām precēm un pakalpojumiem Latvijā 2022. gada jūnijā sasniedza 19,3% .
Sanāksmes laikā notika arī diskusija par gatavošanos pandēmijas uzliesmojumam rudenī. labs priekšsēdētājs Egīls Baldzēns sanāksmē pauda savu viedokli: “Sociālie un sadarbības partneri MK sēdē (aprīlī) stingri iestājās pret Covid apkarošanu ar tautsaimniecības gandrīz totālu slēgšanu un Itālijas tipa lokdaunu. Tādejādi pārliecinājām ministru vairākumu, ka tas tobrīd izmaksātu ap 740 miljoniem pirmās trīs nedēļas, pluss vēl nedēļa pārejai uz normālu režīmu ar papildus mīnusiem virs 100 miljoniem. Tā, protams, var straujāk ierobežot vīrusa izplatību un kādam tā ir strādāt vieglāk, taču par kādu cenu sabiedrībai, tautsaimniecībai un mūsu demokrātijai, it īpaši redzot, cik daudz būtiskās vietās mums pietrūkst nauda … . Tāpēc ir svarīgi , lai energoresursu krīzi, inflāciju, kara Ukrainā ietekmi mēs nesapludinām ar Covid apkarošanas pārmērībām, neesam radikālāki par ASV, Lielbritāniju un citām Rietumu demokrātijām. Dodam iespēju strādāt uzņēmumiem un valsts, pašvaldību iestādēm, neierobežojam darbinieku un darba devēju tiesības veidot nosacījumus epidemioloģiski drošai darba videi, vajadzības gadījumā, cieša sociāla kontakta reizē nosakot arī paaugstinātas ventilācijas prasības, paštestus, sejas maskas, sociālās distancēšanās nosacījumus.”
Līdztekus sanāksmes laikā Ekonomikas ministrija ziņoja par enerģētiskās drošības stiprināšanas pasākumiem. Starp pasākumiem tika uzsvērta Eiropas Savienības fondu atbalsta programma uzņēmējiem, tostarp atbalsts ražošanas ēku un teritoriju sakārtošanai, ražošanas jaudu modernizēšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektrisko transportlīdzekļu iegādei.
Ekonomikas ministrija norādīja arī uz nepieciešamību atvieglot vides prasību ievērošanu šķeldas noliktavu izveidei un terminētai pārejai no dabas gāzes uz dīzeļdegvielu.
Sadarbības partneri
