27.12.2018: LPNA darbi decembrī – gada pēdējā mēnesī

2018.gada decembra mēnesis izvērtās par intensīvas darbības mēnesi, kura laikā Latvijas Poligrāfijas nozares arodbiedrības (LPNA) vadībai jau 6.decembrī bija jāpiedalās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā pasākumā, gan arī jāizvērtē padarītais un jāpārrunā nākošā gada mērķi kārtējā LPNA Padomes sēdē. 

2018.gada 6.decembrī Valsts administrācijas skolā, Raiņa bulvārī 4, Rīgā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) starptautiskā konference par nozaru koplīgumiem un konkurētspēju, kā arī sociālo partneru organizāciju pieredzi Eiropā. Konferencē piedalījās Eiropā atzītākie eksperti sociālā dialoga jomā.                                                                                                                                             

Konferenci ar uzrunām atklāja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa un Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Pirmā konferences tēma bija par darba attiecībām un sociālo dialogu dažādās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Eiropas Biznesa un darba devēju organizācijas “BusinessEurope” Sociālo lietu departamenta direktors Maksims Čeruti  (Maxime Cerutti) uzsvēra, ka valdības sociālie partneri ar savām zināšanām ievērojami var uzlabot Latvijas iespējas nākotnē. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka veids, kādā norisinās sociālais dialogs, mainās un uzlabojas, tāpēc arī sociālajiem partneriem ir svarīgi mainīties atbilstoši jaunajiem apstākļiem. Viņš atzina, ka Latvijā sociālie partneri paši ir gana spējīgi nākt klajā ar dažādām iniciatīvām, un Latvijā lēmumi ir jāpieņem nacionālā līmenī sarunu procesā.

Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) ģenerālsekretāra vietnieks Pēters Šerers (Peter Scherrer) atzina, ka koplīgumi ir svarīgs demokrātiskas valsts stūrakmens, un pauda pārliecību, ka labi administrēts un brīvos nosacījumos noslēgts koplīgumus ir priekšnosacījums nozaru attīstībai un atbalsts darba devēju interešu aizstāvībai. Tas rada lielāku stabilitāti arī darba ņēmējiem, kas ir būtiski, piemēram, Latvijā, kur jaunieši ar labu izglītību dzīvo apstākļos bez skaidrības par nākotni, kas mudina viņus doties meklēt tādus darba apstākļus, kas rada lielāku stabilitāti.

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofond) pētnieks Kristians Velcs (Christian Welz) atgādināja, ka Eiropā ir dažādi dokumenti, tostarp Versaļas līgums, kuros teikts, ka sociālie partneri ir tiesīgi noslēgt līgumus, kas sekmēs darbinieku apstākļu uzlabošanos. Viņš atzīmēja, ka Eiropas valstis raksturo dažādi koplīgumu slēgšanas modeļi un pieejas. 23 Eiropas valstīs pastāv koplīgumu paplašināšanas mehānisms (koplīgumu attiecināšana uz visiem darba devējiem nozarē), kas būtiski uzlabo koplīgumu pārklājumu un vienādu noteikumu paredzēšanu visiem uzņēmumiem nozarē. Tāpat daudzās valstīs ir paredzētas tā saucamās atkāpes  klauzulas, kas ļauj atkāpties no darba tiesību aktu normām ar noteikta koplīguma veidu.

Konferences otrajā daļā tika pārrunāts sociālais dialogs dažādās valstīs un gan darba devēju, gan darba ņēmēju viedoklis par sociālā dialoga norisēm.

Vācijas pārstāve Zanda Martens atzina, ka Vācijā tiek augstu vērtēta koplīgumu autonomija. Arodbiedrības un darba devēji (organizācijas) patstāvīgi regulē darba apstākļus – bez valsts iejaukšanās. Turklāt koplīgumi atslogo valsti jautājumos, kuros sociālie partneri ir labāki eksperti, sociālie partneri ir tie, kuri rūpējas par labiem darba apstākļiem darbiniekiem un vienādiem konkurences apstākļiem darba devējiem. Darba koplīgumi darbiniekiem nozīmē tiesisko paļāvību, sociālo mieru, kā arī garantiju, ka darba apstākļi nav konkurences ieroči.

Vācijā ar koplīgumu var atkāpties no darba tiesiskā regulējuma, taču tam ir priekšnosacījumi, proti, arodbiedrību pārstāvībai ir jābūt pietiekami spēcīgai, un atkāpes ir paredzētas ar vispārsaistošiem koplīgumiem, kuri ir noslēgti starp vienlīdz spēcīgiem sociālajiem partneriem nozares vai nacionālajā līmenī. Svarīgi, ka šādas atkāpes var paredzēt tikai ar mērķi stiprināt koplīgumus un panākt labākus darba apstākļus.

Somijas pārstāvis Ismo Koko (Ismo Kokko) norādīja, ka Somijā darba koplīguma slēgšanā ir ilga vēsture. Viņš atzina, ka ir svarīgi, lai uzņēmumi un darba devēji gūtu stabilas vides izjūtu, jo darba ņēmējiem ir jācenšas gūt panākumus darbā un cienīgu dzīvi. Somijas koplīgumu slēgšanas un pārrunu sistēma ir darbojusies vairāk nekā 100 gadus. Veicot pārrunas un slēdzot vienošanās, labumu gūst visi, visiem ir uzlabota un ieguldījumam atbilstoša darba samaksa, uzlaboti darba apstākļi un līdz ar to stabila sadzīviskā situācija, savukārt uzņēmumiem tiek sniegta stabila vide uzņēmējdarbības veikšanai, bez straujām pārmaiņām. Regulējot uzņēmējdarbību tikai caur likumdošanu, pastāv risks, ka regulējums ir pakļauts spēcīgai politisko interešu ietekmei, kamēr ļaujot darba attiecības regulēt sociālajiem partneriem, nodrošina zināmu stabilitāti, kas var ilgt pat desmitiem gadus.

Somijas darba tiesībās pastāv trīs statūtu normu veidi – obligāti izpildāma norma, daļēji dispozitīva norma un dispozitīva norma. Šis princips raksturo Somijas koplīgumu pārrunu mehānisma pamatprincipus, kur obligāti izpildāmā norma ir absolūta un no tās nav iespējams atkāpties, daļēji dispozitīvās normas pieļauj atkāpes nozaru koplīgumu līmenī, savukārt dispozitīvās normas pieļauj atkāpes arī uzņēmumu koplīgumos. Šādas atkāpes ir nepieciešamas, lai regulētu sektorus un industrijas, kuru darbības ir krasi atšķirīgas, un dažāda normu pielāgošana dod brīvību darbiniekiem un darba devējiem vienoties par darba nosacījumiem, kas salāgo darbinieku atlīdzību un darba apstākļus ar darba devēju prasībām, un pielāgo uzņēmumu darbības specifikai.

Norvēģijas pārstāvji Līne Eldringa (Line Eldring) un Henriks Munte (Henrik Munthe) uzsvēra koplīguma paplašināšanas mehānisma (ergo omnes) pievienoto vērtību. Norvēģijā minimālā alga netiek noteikta ar tiesību aktiem, bet tikai ar koplīgumu. Norvēģija koplīgumu paplašinājumu sāka izmantot 2004. gadā. Daļu no koplīguma vai visss koplīgums tiek pēc būtības pārvērsts likumā. Šādi tiek aptverta visa nozare. Paplašināt var tikai tādu koplīgumu, kuru noslēdza reprezentatīvi sociālie partneri nozarē. Nozares koplīgumu paplašināšanas mehānisma mērķis – aizsargāt ārzemju darbiniekus un nodrošināt konkurētspēju vietējiem uzņēmumiem.

Nobeigumā  eksperti diskutēja par darba tirgus attīstību un  “Darbu nākotnē: sociālo partneru un likumdevēja loma”. Latvijas sociālie partneri prezentēja  rekomendācijas rīcībpolitikas veidotājiem.

LDDK un LBAS aicina politikas veidotāju un likumdevēju:

1. veicināt sociālo partneru autonomiju un koplīguma pārrunu brīvību Latvijā, kā arī nozaru pašregulāciju, paredzot jautājumu loku, par ko nozares darba devēju organizācijas un arodbiedrības var vienoties neatkarīgi no valsts tiesiskā regulējuma normām;

2. paplašināt nozaru koplīgumu tvērumu un skaitu Latvijā, izglītot nozaru darba devēju organizācijas un arodbiedrības par nozaru koplīgumu saturu, ieguvumiem darba devējiem, strādājošiem, valstij un sabiedrībai;

3. veicināt darba devēju organizāciju un arodbiedrību veiktspēju, lai veidotu nozaru sociālo dialogu un koplīgumu pārrunas.

4. atbalstīt nacionālo sociālo partneru aktīvu iesaistīti nozaru sociālajā dialogā;

5. ņemt vērā starptautisko tiesību instrumentus, ārvalstu labo praksi un starptautisko sociālo partneru sadarbību nozaru sociālā dialoga un koplīgumu pārrunu attīstībai.

No LPNA konferencē piedalījās priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.

2018.gada 11.decembrī LPNA priekšsēdētājs Aldis Misēvičs piedalījās LBAS Valdes sēdē, kuras laikā nozaru vadītāji saņēma informāciju par Darba likuma grozījumu pieņemšanas gaitu, un diskutēja par LBAS dalīborganizāciju statistikas datu apkopojuma anketas turpmāko apjomu.

Kā jau minēju, 18.decembrī notika kārtējā LPNA Padomes sēde. Pirms Padomes sēdes arodbiedrības biedri saņēma rakstveida atskaiti par biroja darbinieku paveikto:

ATSKAITE

LPNA dalīborganizācijām 18.12.2018

par periodu 01.10. – 14.12.2018

OKTOBRIS

NOVEMBRIS

DECEMBRIS

Nobeigumā novēlu labi aizvadīt Veco gadu un skaisti sagaidīt Jauno gadu! Lai tas mums visiem ir veiksmīgs!

Informāciju sagatavoja

Aldis Misēvičs

LPNA priekšsēdētājs