- oktobrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) organizēja diskusiju “Arodbiedrību loma un iespējas profesionālās izglītības un apmācību īstenošanā”, kurā piedalījās LBAS dalīborganizāciju Nozaru ekspertu padomju (NEP) pārstāvji un citi arodbiedrību aktīvisti.
Diskusijas mērķis bija analizēt iespējas arodbiedrību stiprākai iesaistei profesionālās izglītības un apmācību īstenošanā uzņēmumos un nacionālajā līmenī.
Pagājušajā plānošanas periodā Eiropas Sociālā fonda projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” ietvaros tika izveidotas 12 nozaru ekspertu padomes, kuras turpina aktīvi darboties arī pēc projekta beigām.
Diskusija tika organizēta ar Eiropas Komisijas atbalstu, projekta vadošais partneris ir arodbiedrību apmācību uzņēmums bfw kopā ar Vācijas arodbiedrību konfederāciju DGB.
Diskusiju atklāja LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Par profesionālo izglītību un apmācībām un arodbiedrību iesaisti dažādos līmeņos informēja Linda Romele, LBAS eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos. Viņa norādīja, ka Latvijas pieaugušo iesaiste mūžizglītībā ir ļoti zema.
Ingus Zitmanis, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Profesionālās izglītības projektu departamenta direktora vietnieks, Pieaugušo izglītības pārvaldes nodaļas vadītājs, informēja par pieaugušo izglītības iespējām Latvijā ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu.
Ārvalstu labās prakses piemērus par apmācību īstenošanu uzņēmumos un likumdošanas iniciatīvām analizēja Nataļja Preisa, LBAS Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 12. pantu par Nozaru ekspertu padomju, arodbiedrību un citu biedrību vai nodibinājumu kompetenci, NEP darbu koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), tādēļ diskusijā piedalījās LDDK izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Ruta Porniece.
Ar savu pieredzi Nozaru ekspertu padomē dalījās Ieva Gretere, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētāja.
Pasākuma izskaņā Linda Romele rosināja dalībniekus uz diskusiju par arodbiedrību iespējām profesionālās izglītības un apmācību jomā.
Par savu darbību Drukas un mediju tehnoloģiju NEP īsi informēja arī Latvijas Poligrāfijas nozares arodbiedrības (LPNA) priekšsēdētājs Aldis Misēvičs.
Līdzīgi kā Ieva Gretere, arī A.Misēvičs uzsvēra, ka darbošanās NEP arodbiedrībai devusi lielāku atpazīstamību, vairāk informācijas un pieredzes. Tā, piemēram, LPNA priekšsēdētājs 2018.gadā bija iekļauts akreditācijas ekspertu komisijā izglītības iestādes “PIKC “Rīgas Valsts tehnikums”” izglītības programmas „Poligrāfija un izdevējdarbība” profesionālo kvalifikāciju “Iespieddarbu noformējuma speciālists” un „Ofseta iespiedējs” īstenošanas kvalitātes vērtēšanā.
LPNA šogad bija iespēja pieteikt savus kadrus ekspertīzei profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturam sekojošās kvalifikācijās:
1)Digitālās drukas iekārtas iespiedējs,
2)Fleksoiespiedējs,
3)Sietspiedējs,
4)Poligrāfijas ražošanas tehniķis un
5)Reproiekārtu operators.
Jau zināms, ka Drukas un mediju tehnoloģiju NEP deleģējusi ekspertus modulāro izglītības programmu vērtēšanai – piemēram, Martu Rausku no AS „Van Genechten Kvadra Pak” programmas „”Poligrāfijas ražošanas tehniķis” vērtēšanai.
Analizējot arodbiedrības pārstāvju iesaisti NEP aktivitātēs, A.Misēvičs minēja, ka darba devējs var uzdot darbus un aizbraukt uz sapulci, bet darbiniekam ir jāpaliek un jāveic uzdotais darbs – tādēļ bieži vien viņi nevar piedalīties NEP sanāksmēs.
Vēl viena problēma, ar ko saskaras NEP, ir izglītības iestāžu prasītie saskaņojumi, bet NEP nav eksperts pilnīgi visās jomās – ir diezgan sarežģīti izsvērt – kad un kā dot NEP saskaņojumu.
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LPNA priekšsēdētājs,
sadarbībā ar LBAS sabiedrisko attiecību vadītāju Sanitu Birkenfeldi
Sadarbības partneri
