21.05.2012. Nozares izpētes vērtējums (Artis Ērglis)

Eiropas Sociālā fonda projekts „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide
un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”
(vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001)

POLIGRĀFIJAS UN IZDEVĒJDARBĪBAS, PAPĪRA UN PAPĪRA IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS, DATORDIZAINA NOZARES IZPĒTES PĒTĪJUMA
PROFESIONĀLAI IZGLĪTĪBAI EKSPERTĪZE

Pētījums kopumā ir izmantojams par pamatu, tomēr tam nepieciešami papildinājumi un uzlabojumi it sevišķi nākotnes perspektīvu un prognožu daļā, un jo īpaši nozares profesiju vispārējos raksturojumos. Tālākā slēdzienā ir raksturoti tieši ieteikumi nepilnību novēršanai un pētījuma uzlabošanai, nevis akcentētas pētījuma pozitīvās puses, kas ļauj to izmantot par labu pamatu tālākai attīstībai.

Pētījuma konstatējošā daļā būtu nepieciešams izmantot svaigāku statistisko informāciju, jo esošie dati vairs nesniedz attīstības tendences. Tāpat labāku nākotnes izpratņu labad tieši nozares izglītības jomā, būtu bijis labi, ja būtu izpētīts un veikta Latvijas nozares izglītības, profesiju, to kvalifikāciju un prasmju salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības valstīm, kas ļautu pilnvērtīgāk izmantot citu valstu pieredzi, kā arī tuvinātu Eiropas Savienības standartiem ne tikai ražošanā, bet arī nozares izglītības jomā.

Tāpat būtu labi, ja pētījumā būtu ietverti noslēguma apkopojums un vispārējie secinājumi. Vietām teksts rakstīts vienkāršotā, gandrīz vai sarunvalodā, kas nekādā veidā neatbilst nopietna pētījuma stilistikai, būtu jālieto precīza terminoloģija. Ja tekstā ir pieminēti citi pētījumi vai avoti, tad būtu jādod atsauces uz tiem. Piemēram, ja minēts, ka elektroniskai izdevējdarbības attīstībai Latvijā ir nepieciešamas 3—4 mlj. latu investīcijas, tad nav minēts no kurienes tas ņemts, jo vispār cipars nepārliecina.

Būtiski uzlabojama ir «Kas nepieciešams nozares veiksmīgai attīstībai?» nodaļa, kur trīs rindkopas ir veltītas praktiski tikai vienai izdevējdarbības problēmai, savukārt par pārējām apakšnozarēm nav teikts pilnīgi nekas, piemēram par citu nodokļu politiku, investīciju atbrīvojumu no nodokļiem utml.

Būtiski apzināties cik ilgam laikam šis pētījums ir paredzēts. Ievērojot straujās tehnoloģiskās izmaiņas, kas valda nozarē, ja tad ir paredzēts 5 gadu periodam, tad tas varētu būt pietiekami, bet ja pētījums paredzēts 10 gadu periodam, jādomā, ka nepieciešami plašāki vispārinājumi par attīstības tendencēm un to iespaidu uz nozares izglītību un tās politiku.

Vēsturiskā ieskata nodaļa ir saraustīta un izplūdusi par dažiem konkrētiem notikumiem, atsevišķi izteiktie argumenti ir strīdīgi, tomēr šī nodaļa ir izpratnes veidošanai un neietekmē kopīgos nozares pētījuma secinājumus.

Ja poligrāfijas un papīra izstrādājumu ražošanas joma raksturota pietiekami, tad izdevējdarbība un datordizains raksturota nepietiekami, gan esošā stāvokļa izvērtējumā, gan nākotnes tendenču prognozēs, gan investīcijās.

Lai arī stāvoklis darba tirgū ir formulēts pietiekami, tomēr tā attīstības perspektīvas nav dotas. Piemēram, kādas tendences sagaida nākamos darba ņēmējus, kādas profesijas un amati būs pieprasīti? Piemēram, ievērojot vispārējās tendences var pieņemt, ka pašreiz vēl nē, bet tuvāko 5—8 gadu perspektīvā var sākt samazināties nepieciešamība pēc ofseta iespiedējiem, savukārt pieaugt pieprasījums pēc digitālās drukas iespiedējiem. Šādi konstatējumi ir būtiski nākotnes nozares izglītības plānošanā. Tas pats attiecas, piemēram, uz digitālā vidē publicēto iespieddarbu sagatavotājiem — maketētājiem un māksliniekiem, kur iespējams būtu jāiezīmē šādas nākotnes profesijas ar atšķirīgām prasmēm iespējas, jo šādu speciāļists pieprasījums varētu parādīties tuvāko gadu laikā. Savukārt speciālistu trūkums var novest pie lasītvēlmes samazinājuma, jo izdevējdarbības tirgus jaunajai paaudzei nevarēs nodrošināt kvalitatīvi sagatavotu lasāmvielu valsts valodā, kamdēļ it sevišķi jaunā paaudze pāries uz citu valodu informatīvo bāzi.

Būtiski papildinājumi un precizējumi nepieciešami nozares profesiju vispārējos raksturojumos. Protams, ja pētījums tikai konstatē esošo situāciju, tas nebūtu tik būtiski un var palikt kā ir. Tomēr, ja šie profesiju vispārējie raksturojumi ir domāti kā gatavs apraksts izglītības vajadzībām nākotnē, tad nepieciešami vēl būtiski uzlabojumi.

Ievērojot lielo dažādību amata nosaukumos ražošanas uzņēmumos kā pozitīvs faktors labākai izpratnei ir dotie paralēlie nosaukumi, kas palīdz saprast reālo nozares pieprasījumu.

Jārunā ar iespējamiem atsevišķu profesiju apvienojumiem un rūpīgāku raksturojumu, ievērojot, ka tas ir nākotnes izglītības pamats, jo pašreizējā līmenī spriežot pēc vispārējā apraksta profesiju nosaukumi ir dažādi, bet to raksturojumi būtībā neatšķiras. Piemēram, brošētājs un iespieddarbu apstrādes speciālists; iespieddarbu maketētājs un iespieddarbu digitālā noformējuma speciālists. Tas būtu NEP uzdevums par to diskutēt un dot vadlīnijas. Par pēdējiem būtu jādomā vai, ievērojot nepieciešamo prasmju apjomus maketētājiem pietiek ar 3. kvalifikācijas līmeni, vai tomēr tas nav ceturtais. Ievērojot, ka darbi var būt ļoti sarežģīti un tieši iespaido cilvēka informācijas uztveramību un amats ļoti saistīts ar māksliniecisko izveidi, trešā līmeņa apmācība var nozarē ieplūdināt lielu skaitu piemācītu cilvēku, kas tomēr nevar profesionāli bez tālākas apmācības veikt nepieciešamos pienākumus. Tas savukārt var novest pie iespiedprodukcijas vispārējā līmeņa krituma. Pašreizējais profesijas vispārējais apraksts nerada izpratni par tehnisko maketēšanas funkciju un mākslinieciskās izstrādes nodalījumu.

Lai arī protams kā amats vēl kādu laiku pastāvēs augstspiedes iespiedējs, tomēr ievērojot tehnoloģijas niecīgos apjomus Latvijā (tāpat kā dobspiede), diezin vai būtu jēga plānot attiecīgu speciālistu apmācību un līdz ar to arī iekļaut nozares izglītībā.

Tai pašā laikā pēcapstrādes darbinieku grupā kā pilnīgi atsevišķi būtu izdalāmi iespiedprodukcijas griezēji, kas apkalpo giljotīnas. Kā rāda prakse, lai arī daļa citu darbinieku māk rīkoties ar šo iekārtu, tomēr ievērojot dažādus apstākļus, šajā amatā nozares uzņēmumos tiek noslogoti atsevišķi, tieši šim darbam algoti darbinieki, kas neveic citas funkcijas. Tomēr amata prasmju daudzumi nav pietiekami lai to izdalītu atsevišķā apmācības grupā no nozares izglītības viedokļa. Drīzāk esošo amatu ietvaros būtu jāparedz specializācija. Šo principu varētu attiecināt arī uz virkni citu profesiju ar lielu profesionālo prasmju izkliedi.

Šajā slēdzienā doti vispārīgāki pētījuma ekspertīzes secinājumi un ieteikumi, no kuriem var veikt vispārinājumus, vairāk attiecībā uz nozares izglītību. Konkrēti papildinājumi, iebildumi un komentāri doti nozares izpētes pētījuma elektroniskajā failā, kas jāuzskata par šā slēdziena pielikumu.

Ar savu parakstu apliecinu, ka, sniedzot nozares izpētes pētījuma profesionālajai izglītībai ekspertīzi, atbildu par tā vērtējumu, neatrodos interešu konflikta situācijā un man nav personiskas ieinteresētības Eiropas Sociālā fonda projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” īstenošanā.

21.05.2012                                                                                                         Artis Ērglis