Sanāksmes darba kārtībā bija sekojoši jautājumi:
Iesākumā PIKC Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma (RMMT) pārstāve Dace Laizāne iepazīstināja NEP locekļus ar PIKC RMMT pašreizējo situāciju un attīstības perspektīvām.
Turpinājumā Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas (LPUA) izpilddirektore Ieva Bečere pastāstīja, ka pēc NEP elektroniski veiktās uzņemšanas 2018./2019. m. g. saskaņošanas, kurā NEP izteica priekšlikumu neuzņemt audzēkņus multimediju dizaina specialitātē Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, koledža aicināja NEP un Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) apmeklēt koledžu un iepazīties ar esošo situāciju. 1. decembrī NEP pārstāve I.Bečere, LKKC pārstāve I.Kupča un pieaicinātais eksperts M.Kūlis apmeklēja izglītības iestādi. Pēc iepazīšanās ar JAK profesionālo priekšmetu pasniedzējiem, aprīkojumu un sarunām ar izglītojamiem eksperti nolēma saskaņot uzņemšanu 2018./2019. m. g. ar iebildumiem un norādījumiem par nepilnībām mācību procesā, un nosūtīja Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vēstuli, kurā aicina IZM mācību gada beigās izvērtēt programmas īstenošanu, lai pārliecinātos, ka nepieciešamie uzlabojumi un papildinājumi tiek īstenoti.
Eksperti ieteica uzrakstīt vēstuli Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) ar priekšlikumu, pievērst pastiprinātu uzmanību multimediju speciālistu programmas īstenošanas kvalitātei JAK un programmas akreditēšanā iekļaut NEP un LNKC pārstāvjus. NEP koordinatorei I. Bečerei jāsagatavo un jānosūta IKVD vēstule ar aicinājumu sekot programmas īstenošanas kvalitātei un ierosinājumu iekļaut programmas akreditācijas komisijā NEP un LNKC pārstāvjus un multimediju jomas ekspertu.
Drukas un mediju tehnoloģiju NEP
Sapulces gaitā Ieva Bečere informēja par laika periodā starp NEP sanāksmēm elektroniski saskaņotajiem un nosūtītajiem dokumentiem Nr. 6-10.2/10 līdz 6.10.2/19 un lūdza viedokli par uzņēmumu SIA “Eveko” un SIA “ADverts” piemērotību darba vidē balstītu mācību īstenošanai. Artis Ērglis un Kristīne Kalniņa izteica viedokli, ka abi uzņēmumi ir piemēroti DVB mācību īstenošanai, NEP nolēma uzdot NEP koordinatorei sagatavot un nosūtīt atzinumu par SIA “Eveko” un SIA “ADverts” piemērotību DVB mācību īstenošanai.
Turpinājumā profesijas standarta (PS) “Poligrāfijas iekārtu tehniķis” izstrādes darba grupas moderatore Kristīne Kalniņa un asistents Artis Ērglis informēja, ka NEP deleģētie eksperti A.Andersons, M.Žagata, I.Klovāns, M.Zabarovskis un A.Timofejevs ir uzsākuši darbu pie standarta izstrādes. NEP ir jādeleģē VISC PS izstrādes darba grupā NEP savs pārstāvis, tādēļ Artis Ērglis aicināja par NEP pārstāvi izvirzīt Ivaru Upmali.
Ieva Bečere informēja, ka VIAA Pieaugušo izglītības pārvaldes padome ir apstiprinājusi DMT NEP iesniegto mācību sarakstu saskaņā ar kuru ir izsludināts iepirkums izglītības iestādēm profesionālo tālākizglītības programmu: Grāmatsējējs, Iespieddarbu apstrādes speciālists un Bibliotēku zinātne; profesionālās pilnveides programmu: Darbs ar programmu Ilustrator CC, Darbs ar programmu InDesign CC, Darbs ar programmu PhotoShop CC, Iespieddarbu maketa sagatavošana tiražēšanai, Iespieddarbu projektu realizēšana poligrāfijas uzņēmumos, Informācijas un bibliotēku zinību pamati un neformālās izglītības programmas 3D printera lietošana DMT nozarē īstenošanai.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vārdā Dace Pugača lūdza NEP nākamajam iepirkumam iesniegt VIAA lūgumu izsludināt iepirkumu divām izdevējdarbības programmām – Literārais redaktors un Korektors.
NEP nolēma uzdot NEP koordinatorei sagatavot vēstuli par izdevējdarbības mācību vajadzībām un iesniegt to VIAA Pieaugušo izglītības pārvaldes padomei.
SIA “AC Konsultācijas” pārstāves I.Lāce un K.Vībane iepazīstināja ar projekta “Nozaru kvalifikāciju struktūras funkcionālā analīze atbilstoši Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai” darba grupas izstrādāto nozares profesiju kartes projektu. Sanāksmes dalībnieki iesaistījās izstrādātā varianta apspriešanā – bija atšķirīgi viedokļi gan par izstrādātās kartes struktūru, gan profesiju nosaukumiem.
VISC Profesionālās izglītības departaments Profesionālās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja Rūta Gintaute-Marihina pastāstīja sanāksmes dalībniekiem, kā pareizi interpretējami MK noteikumi Nr. 484 “Kārtība, ķādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības”. Četrgadīgajā programmā maksimālais īstenojamais laiks ir 68 nedēļas, bet tas nav obligāti. Nosacījums paredz darba vidē balstītas mācības vismaz 25% no kopējā izglītības programmas profesionālā satura apjoma vidējās profesionālajās izglītības programmās un arodizglītības programmās pēc pamatizglītības ieguves (apjoms stundās – 1440 st.). Stundu apjomu var sasniegt mācību plānu veidojot tā, ka šīs mācības notiek 3. un 4. kursā, bet iespējas veidot šo stundu skaitu ir elastīgas.
Informāciju sagatavoja
Aldis Misēvičs
LPNA priekšsēdētājs