• English

Eiropas Sociālā fonda projekts

„Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”

(vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001)

POLIGRĀFIJAS UN IZDEVĒJDARBĪBAS, PAPĪRA UN PAPĪRA IZSTRĀDĀJUMU RAŽOŠANAS, DATORDIZAINA NOZARES IZPĒTES PĒTĪJUMA

PROFESIONĀLAI IZGLĪTĪBAI

EKSPERTĪZE

Eksperts

Dace Pugača

LDDK poligrāfijas un izdevējdarbības, papīra un papīra izstrādājumu ražošanas, datordizaina nozares eksperte//

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore

 

Vārds, uzvārds

Ieņemamais amats

 

 

1. Nozares apraksta struktūras raksturojumā definēts jēdziena „iespiedindustrija” skaidrojums. Izdevējdarbības raksturojums ir pareizs, bet nav atklāti visi galvenie izdevējdarbību ietekmējošie faktori,   un nākotnes prognozes: īpaši tādēļ, izdevējdarbība un poligrāfija, lai gan cieši saistītas, tomēr atrodas atšķirīgās situācijās: izdevēji nevar pārorinetēties uz eksportu, tiem pieejams vienīgi mazais Latvijas tirgus, kurā liela iedzīvotāju daļa latviski nemaz nelasa, tādēļ izdevējdarbība no krīzes atlabst ļoti lēnām un ekonomisku, sociālu un citu iemeslu dēļ izdevēji nākotnē raugās ar bažām.

 

2. Vēsturiskais ieskats sniegts korekti, galvenie attīstības posmi parādīti, tomēr arī šeit gribētos redzēt izvērstāku izdevējdarbības raksturojumu.

3. Poligrāfijas un izdevējdarbības, papīra un papīra izstrādājumu ražošanas nozares apgrozījums 2005. – 2009. gadā (tūkstoši latu). 2. attēls – tajā labi parādīta nozares attīstība un nodokļu politikas ietekme uz to. Sadaļā atklātas arī objektīvās grūtības, ar kurām jāsakaras pētijuma gaitā. Sniegts plašs poligrāfijas nozares apskats.

4. Nozares profesionālo kvalifikācijas līmeņu karte.

Vairākas profesijas izdevējdarbībā un poligrāfijā ir kopīgas abām nozarēm, taču atsevišķos gadījumos izdevējdarbībā šīm profesijām nepieciešams augstāks kvalifikācijas līmenis.

Radās iespaids, ka profesijas „iespieddarbu digitālā noformējuma speciālists” un „iespieddarbu maketētājs” ir viena un tā pati profesija – 3. kvalifikācijas līmenis un ļoti līdzīgi darba uzdevumi.

 

5. Izdevējdarbība

Pētījumā pamatoti norādīts uz grāmatu tirāžas samazinājumu ekonomiskās recesijas ietekmē. Būtu jāpiemin, ka tāds pats kritums vērojums arī izdoto grāmatu nosaukumu skaita zinā. Labi atspoguļota PVN likmes ietekme uz izdevējdarbību, pamatota samazinātās PVN likmes nepieciešamība grāmatām, sniegts ieskats par PVN likmes piemērošanu grāmatām ārvalstīs. Visai pilnīgi atspoguļota ekonomiskās krīzes ietekme uz izdevējdarbību, un negatīvās sekas, kādas būtu sagaidāmas, palielinot PVN likmi grāmatām. Pareizi norādīts uz galvenajiem nozares atbalsta instrumentiem – samazināto PVN likmi un adekvāta finansējuma piešķiršanu grāmatu iepirkumam publiskajās bibliotēkās. Pieminēta arī grāmatu ciešā saikne ar valodu, kultūru un izglītību, gan pārāk skopi.

Globālais digitalizācijas process izdevējdarbībā ieviesis jūtamas korekcijas visā pasaulē un arī Latvijā. Pētījumā tas atspoguļots daļēji, pieminot to, ka absolūtais vairums izdevēju nespēj uzsākt digitālo grāmatu izdošanu, tādēļ, ka krīzes dēļ vairs nav peļņas un līdzekļu, ko ieguldīt šo tehnoloģiju ieviešanai. Tas ir pilnīgi pareizi, taču neatspoguļo visu plašo problēmu spektru, ko radījusi digitalizācija, sākot ar autortiesībām un beidzot ar ļoti nelielajiem elektronisko grāmatu pirkšanas apjomiem, ar kuriem nav iespējams atpelnīt ieguldītos līdzekļus.

Līdz ar to atbilde uz jautājumu „Kas nepieciešams sekmīgai nozares attīstībai?” nosaucot PVN samazinātās likmes piemērošanu grāmatām, ir pareiza, nosauc galveno nosacījumu, kas tomēr vienīgo nosacījumu. Protams, gribētos šeit redzēt prognozes par nozares attīstību, kaut gan saprotu, ka prognozēt izdevējdarbības nākotni ir patiešam grūts uzdevums.

 

6. Nozares profesiju vispārējais raksturojums

Izdevējdarbības profesiju raksturojumā man radās vairāki jautājumi, piezīmes un ierosinājumi.

Profesija „korektors”

Radās šaubas, vai korektoram pietiek ar 4. kvalifikācijas līmeni. Iepējams, ka vienkāršākiem darbiem tas ir pietiekams, taču, ja profesionālās prasmes paredz labi pārzināt ne tikai gramatiku, bet arī stilistiku, kas strādājot ar daiļliteratūru un sarežģītiem tekstiem arī noteikti vajadzīgs, manuprāt tomēr nepieciešams 5. kvalifikācijas līmenis. Tā domāja arī aptaujātie izdevēji. Profesija nozarē tiek plaši izmantota, taču galvenokārt ārštatā, štata darbinieki korektori ir nedaudzās izdevniecībās.

Profesija „redaktors”

Nepiekrītu, ka profesijas nosaukumi – galvenais redaktors, literārais redaktors un zinātniskais redaktors definēti kā variācijas profesijas nosaukumā, jo faktiski tās ir trīs profesijas. Profesijas būtība, prasmes un darba pienākumi atšķiras. Galvenais redaktors – vērtē un atlasa publicējamos materiālus, apstiprina tos publicēšanai (mazās izdevniecībās galvenā redaktora funkcijas mēdz pildīt direktors).

Literārais redaktors – veic teksta literāro rediģēšanu un faktoloģisko pārbaudi, zinātniskais redaktors veido zinātnisko aparātu. Lielākiem un sarežģītākiem mākslas izdevumiem mēdz pieaicināt arī māksliniecisko redaktoru.

Profesija „iespieddarbu salicējs”

Dzīvē gan iesakņojies šeit kā variācija minētais nosaukums „teksta ievadītājs”.

Nepiekrītu, ka teksta ievadītājs ar 2. kvalifikācijas līmeni izgatavo visu veidu iespieddarbus un veido to maketus. Maketus veido maketētājs vai dizaineris. Varbūt teksta ievadītājs var veidot vienkāršus maketus, taču ne grāmatu maketus. Jāprecizē profesijas prasmes „veic korektūru” formulējums. Saprotu, ka ar to domāta korektora un redaktora veikto labojumu ielabošana tekstā, taču šādā formulējumā to viegli pārprast.

Profesijas „iespieddarbu maketētājs” (kods7321 02) un „iespieddarbu digitālā noformējuma speciālists” (kods3432 50)

Manuprāt abas profesijas dublējas – profesijas būtības apraksts, darba pienākumi un uzdevumi gandrīz pilnībā sakrīt, abām 3. kvalifikācijas līmenis, tādēļ jādomā, vai abas profesijas nevar apvienot. Profeionālā prasme „plānot un izstrādāt estētiski un mākslinieciski vērtīgu iespieddarba noformējuma ideju” piemīt māksliniekam, bet 3. kvalifikācijas līmeņa iespieddarbu digitālā noformējuma speciālists to realizē, nevis rada. Sadarbību ar projekta vadītājiem un klientiem, vismaz izdevniecībās, veic administratīvais personāls (direktors).

Izdevējdarbībā ir diezgan grūti apzināt nodarbināto korektoru, redaktoru, iespieddarbu maketētāju skaitu, jo tie galvenokārt ir ārštata darbinieki (nelielas izdevniecības nevar atļauties šos speciālistus algot pastāvīgā darbā), tādēļ novērtēt darbaspēka pieprasījumu nākotnē nav vienkārši.

Kopumā pētījums atspoguļo pašreizējo situāciju izdevējdarbības nozarē un noteikti būs noderīgs nozares plānošanā.

 

Ar savu parakstu apliecinu, ka, sniedzot nozares izpētes pētījuma profesionālajai izglītībai ekspertīzi, atbildu par tā vērtējumu, neatrodos interešu konflikta situācijā un man nav personiskas ieinteresētības Eiropas Sociālā fonda projekta „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” īstenošanā.

 

Datums 21.05.2012.

 

Paraksta atšifrējums      Dace Pugača

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

17 − three =