• English

 

Latvijā katru gadu darba vietās nelaimes gadījumos tiek savainoti vairāk par 30000 nodarbināto. Dažās nozarēs, piemēram, būvniecībā un lauksaimniecībā, vērojams būtisks letālo nelaimes gadījumu un smagu traumu pieaugums, citās jomās – izglītības iestādēs, biroju darbā un veselības aprūpes sektorā vairāk raksturīgi veselības traucējumi, kas saistīti ar nogurumu un stresu. Tas liecina par milzīgām cilvēku ciešanām un lieki iztērētiem līdzekļiem, jo ir nepieciešama papildus dārga medicīniskā aprūpe un samazinās darbinieku darbaspējas . Vidējais iedzīvotāju mūža ilgums Latvijā – vīriešiem 65 gadi un sievietēm 76 gadi – ir visīsākais no visām Eiropas Savienības valstīm. Galvenais iemesls ir ne tikai zemais dzīves līmenis valstī, bet, galvenokārt, smagie un kaitīgie darba apstākļi un nepietiekama darba aizsardzība vairākumā uzņēmumu, kur bizness tiek veidots uz darbinieku veselības un dzīvības rēķina.

Zemā darba aizsardzības līmeņa iemesli ir paaugstināta konkurence darba tirgū, pagaidu darbaspēka izmantošanas pieaugums, darba tirgus novecošanās, prakses iespēju samazināšanās jaunajiem darbiniekiem un arodbiedrību biedru skaita samazināšanās. Šādos apstākļos īpaša loma drošu un veselīgu darba apstākļu uzlabošanai pieder arodbiedrībām un ievēlētām uzticības personām darba aizsardzībā.

Svarīgi ir apzināties pastāvīgas sadarbības nepieciešamību ar darba devējiem. Dažādi pētījumi pierāda, ka uzņēmumos, atkarībā no darba devēju attieksmes pret arodbiedrībām, tas var vai  nu veicināt vai arī ierobežot nodarbināto uzticības personu darbību. Darba aizsardzība (DA) ir viena no nedaudzajām sadarbības sfērām, kurā darba devēju un darbinieku intereses pilnīgi saskan drošu un veselīgu darba apstākļu nodrošinājumam.

Par progresīvām un radošām darba aizsardzības apmācību programmām Latvijā informēja Rīgas Stradiņa universitātes  Darba drošības un vides veselības institūta pārstāvis Ivars Vanadziņš. Izmantojot piemērus, viņš parādīja, ka mainās arī darba vide – tā kļūst ļoti dinamiska, lielāka nozīme ir nevis statiskai informācijai (instrukcijām), bet komunikācijai, ātrai informācijas apmaiņai. Tādēļ tiek veidotas jaunas apmācību metodes un tehnoloģijas, praktizēti cita veida pasākumi un informācijas nodošanas veidi – darbinieku iesaiste, jaunas apmācību formas (spēles, kārtis, viktorīnas, loterijas).

Konferences dalībnieki uzsvēra, ka darbinieku veselības un darba aizsardzības jomā izšķiroša nozīme ir arodaktīva zināšanām darba aizsardzības jautājumos.

Atgādinu, ka Darba aizsardzības likuma 14.pants nosaka, ka darba devējs nodrošina uzticības personu papildu apmācību darba aizsardzības jomā mēneša laikā pēc to ievēlēšanas – licencētos 40 stundu kursos. Uzticības personu papildu apmācība darba aizsardzības jomā veicama darba laikā, izdevumus, kas saistīti ar papildu apmācību, sedz darba devējs.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir saņēmusi Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licenci Nr. P-7944 „Darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programma” kursu organizācijai. LBAS Mācību centrs organizē bezmaksas 40 stundu programmas tālmācības DA kursus darbinieku uzticības personām un arodorganizāciju priekšsēdētājiem.

 

Informāciju sagatavoja

 

Aldis Misēvičs

LPNA priekšsēdētājs